Spilgts piemērs šai problēmai būs detalizētās budžeta rekomendācijas dalībvalstīm, kuras Eiropas Komisija (EK) paredzējusi publiskot trešdien un kas, iespējams, skars tādas delikātas jomas kā algu regulēšana, pensionēšanās vecums un sociālie izdevumi.
"Mani satrauc konkrētām valstīm adresēto rekomendāciju ietekmes pakāpe," atzīst Dānijas parlamenta Eiropas komisijas priekšsēdētāja Eva Kera-Hansena. "Zināmā mērā nav pietiekami novērtēts, cik tam patiesībā liela nozīme, jo jums tās jāpilda, vai arī jums jāpaskaidro, kāpēc jūs tās nepildāt."
Ja nacionālie parlamenti pastāvīgi nesekos ES debatēm, pastāv risks, ka tie vienkārši tiks izslēgti no svarīgu lēmumu pieņemšanas. "Mums nepieciešami jauni instrumenti, lai netiktu nobīdīti no ES lēmumu" pieņemšanas, uzsver Kera-Hansena. Viņasprāt, nesen ieviestajam tā dēvētajam Eiropas semestrim - ikgadējam makroekonomiskās, budžeta un strukturālās politikas koordinācijas ciklam - jāstāda pretī "nacionālais semestris", par kura ieviešanu tikko vienojusies Dānija.
"Eiropas semestris", kas darbojas jau trešo gadu, iesākas katra gada beigās, EK nosakot izaugsmes prioritātes. Tam seko dalībvalstu valdību nacionālo reformu programmu iesniegšana, bet pēc tam EK sniedz rekomendācijas ekonomiskajai politikai. "Ar to nepietiek, ka mēs tikai pēc tam šīs rekomendācijas apspriežam, bet neesam iesaistīti visa gada ilgumā," norāda Kera-Hansena.
Viņai piebalso arī Nīderlandes parlamenta loceklis Mihaels Servess, norādot, ka pērn Hāga reformu programmu uz Briseli nosūtīja bez tās apspriešanas parlamentā. Tas ir "nepieņemami," uzsver Servess.
Lai situāciju labotu, Nīderlandes parlaments iecēlis īpašu ziņotāju par "Eiropas semestri", par kuru kļuvis pats Servess. Bez tam nīderlandiešu likumdevēji pieprasījuši, lai viņu priekšā stātos ES ekonomikas komisārs Olli Rēns, ko tas apsolījis darīt jūnijā. Nīderlandieši ir īpaši norūpējušies par šo procesu, jo viņi šobrīd pārsniedz ES noteiktos budžeta deficīta griestus un līdz ar to Briselei ir lielākas pilnvaras iejauktos viņu ekonomisko lēmumu pieņemšanā.
Taču pat fiskāli veselīgās valstīs jaunā prakse rada satraukumu. Somijas parlamenta Lielās komisijas priekšsēdētāja Miaperta Kumpula-Natri atzīst, ka var rasties problēmas, ja EK sniegs "pārāk konkrētas" rekomendācijas tādās "pelēkajās zonās" kā algu politika, ar ko drīzāk nodarbojas tā dēvētie sociālie partneri, nevis politiķi. Viņa uzsver, ka "liela atbildība" par parlamentu iesaistīšanu gulstas uz valdībām, piebilstot, ka Helsinki pērn aktīvi centušies panākt izmaiņas formulējumos par pensionēšanās vecumu, kas ir viens no rekomendāciju "karstākajiem jautājumiem". "Domāju, ka mums, Somijā, ir sajūta, ka mēs labāk pārzinām savu ekonomiku nekā komisija," norāda Kumpula-Natri.
Tikmēr Kera-Hansena uzskata, ka nacionālo likumdevēju iesaistīšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt demokrātisku leģitimitāti. "Man nav šaubu, ka Eiropai vajadzīga Eiropas semestra caurskatāmība, lai panāktu, ka arvien jaunu un jaunu jomu pārņemšana ES pārziņā tiktu saprasta un pieņemta," uzsver dāņu politiķe.
Savukārt Servess atzīst, ka lai gan viņš un viņa kolēģi arvien vairāk apzinās ES budžeta lēmumu pieņemšanas procesa mainīgo dabu, to pašu nevar teikt par plašāku nīderlandiešu sabiedrību. "Visumā ļaudīm ir patiesi grūti saprast procesa nianses," norāda nīderlandiešu likumdevējs.