Savā 21.ikgadējā pētījumā organizācija īpašu uzmanību pievērsusi ES un aicinājusi to ne tikai vārdos paust atbalstu cilvēktiesību ievērošanai represīvajos režīmos, bet īstenot reālus politikas pasākumus.
"Tradicionālais atbalsts "dialogam" un "sadarbībai" ar represīvo režīmu valdībām pārāk bieži ir attaisnojums nekā nedarīšanai cilvēktiesību jomā," teikts Human Rights Watch izpilddirektora Keneta Rūta paziņojumā.
"ES "konstruktīvie dialogi" ir viens no kliedzošākajiem pasaules tendenču piemēriem," viņš teicis.
ASV bāzētā organizācija savā 2011.gada ziņojumā kā piemēru min ES attieksmi pret Uzbekistānu un Turkmenistānu, skaidrojot, ka bloks nav izdarījis pietiekami lielu spiedienu uz šo valstu valdībām, lai tās mainītu savu politiku.
Turkmenistānai ir lieli enerģētikas resursu krājumi, bet Uzbekistāna piedāvā atbalstu militārā transporta maršrutā uz Afganistānu. Abās valstīs plaši izplatīta ir opozīcijas apspiešana.
Lai gan ES sadarbības līgumi ar citām valstīm ir veidoti uz cilvēktiesību ievērošanas pamatiem, līgums ar Turkmenistānu, kurā ir īpaši represīva valdība, ir kļuvis par nozīmīgu tirdzniecības līgumu, skaidro organizācija.
ES kļūtu uzticamāka, ja daudz izlēmīgāk vērstos pret savu dalībvalstu valdību pārkāpumiem, paziņoja "Human Rights Watch". Organizācija aicina ES vairāk darīt, lai pasargātu nelegālo imigrantu tiesības, piedāvātu labākus noteikumus patvēruma meklētājiem un rīkotos daudz pārdomātāk, ierosinot pretterorisma pasākumus.
ES valdības cer līdz 2012.gadam pārskatīt bloka imigrācijas politiku, bet sarunas rit lēnām, jo ir lielas nesaskaņas par izmaksām un atbildību.
"Human Rights Watch" kritizējusi arī ASV prezidentu Baraku Obamu, kurš izvairoties no konkrētu pasākumu īstenošanas pret represīvajiem režīmiem. Organizācija gan atzīst, ka Obamas valdība savā otrajā darbības gadā cilvēktiesībām ir pievērsusi daudz lielāku uzmanību.
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo nonāca cilvēktiesību aktīvistu grupu, tostarp arī "Human Rights Watch", krustugunīs, jo pirmdien tiksies ar Uzbekistānas prezidentu Islamu Karimovu. Plānots runāt par enerģētikas drošības un cilvēktiesību jautājumiem.