"Bez spēcīgas pārvaldes būs grūti, ja ne pat neiespējami stiprināt vienoto valūtu," norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Barrozu prezentēja radikālus plānus, kas ļautu viņam un ES ekonomikas un monetāro lietu komisāram Oli Rēnam lemt par iejaukšanos valstu politikas veidošanā.
Abas amatpersonas uzsvēra, ka šādu tiesību nodrošināšana ir priekšnosacījums, lai kopīgā fondā apvienotu eirozonas valdību obligācijas, kas prezentētas kā nākotnes drošības līdzeklis.
Taču Vācijas kanclere Angela Merkele nekavējoties pauda Berlīnes pretestību vienotu eirozonas obligāciju ieviešanai, uzsverot, ka šāda pieeja nedarbosies.
Tikmēr Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pauda pārliecību, ka eirozonas dalībvalstīm "nepieciešama labāka saskaņa un šīs saskaņas pamatā Francijai un Vācija jāsadarbojas un jānodrošina stabilitātes bāze eirozonā un Eiropā kopumā".
"Citu iespēju nav," uzsvēra Sarkozī.
Trešdien prezentētos ierosinājumus, kas patlaban attiecas gan tikai uz eirozonu, tagad nepieciešams izskatīt ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.
Barrozu sacīja, ka, lai papildinātu demokrātiju nacionālo parlamentu līmenī, piemēram, gada budžetu veidošanā, iespēju izteikties arī jānodrošina ES demokrātijai.
EK vēlas tiesības Eiropas valstu Finanšu ministrijās nosūtīt savus revidentus un pieprasīt izmaiņas, kas pēc komisijas domām labāk realizētu nepieciešamos pasākumus.
Rēns norādīja, ka tiesības iejaukties eirozonas valsts finansēs tiks nodrošinātas gadījumā, kad EK un Eiropas Centrālā banka noteiks, ka tiek apdraudēta finansiālā stabilitāte.
Tikmēr Vācija vēlas arī pilnvarot ES Tiesu, lai tā varētu sodīt vislielākos pārkāpējus.