Šīs reformas, kas ietekmēs aptuveni 30 no lielākajām bankām, liegs tām veikt tirdzniecību ar pašu kontiem un liks tām atbrīvoties no daļas riskanto aktivitāšu.
Taču šie plāni tikuši mīkstināti salīdzinājumā ar 2012.gadā ES izteiktajiem ierosinājumiem, kas paredzēja bankām pilnībā nošķirt to ikdienas darbības no augsta riska tirdzniecības, kas tiek uzskatīta par krīzes aizsācēju 2008.gadā.
Francija un Vācija jau iepriekš brīdināja par pārmērīgu reformu ieviešanu, uzsverot, ka nacionālie likumi varētu būt labāki un pārāk liela iejaukšanās negatīvi ietekmēs ekonomikas trauslo atveseļošanos.
ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē, kurš Briselē prezentēja šos plānus, norādīja, ka tie attieksies uz nelielu skaitu ļoti lielo banku, kuras pretējā gadījumā būtu "pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt, to glābšana būtu pārāk dārga, bet likvidēšana pārāk sarežģīta".
"Šie ierosinātie pasākumi vēl vairāk stiprinās finanšu stabilitāti un nodrošinās, ka nodokļu maksātājiem nenākas maksāt par banku kļūdām," sacīja Barnjē.
ES ierosinājumi liegs lielākajām bankām iesaistīties tirdzniecībā ar pašas naudu savam, nevis klientu labumam, taču paredzams, ka šīs reformas tik drīz spēkā nestāsies.
Reformas vispirms nepieciešams nodot izskatīšanai Eiropas Parlamentā, taču maijā plānotās vēlēšanas un augstāko amatu ieņēmēju nomaiņa ES šī gada laikā paredz, ka tās, visticamāk, netiks izskatītas ātrāk par šā gada beigām vai 2015.gada sākumu.
Eiropas Komisija paziņojumā medijiem skaidro, ka ES un tās dalībvalstis kopš finanšu krīzes sākuma ir iesaistījušās banku regulējuma un uzraudzības būtiskā pārstrādāšanā. ES ir ieviesusi reformas, lai samazinātu banku iespējamā bankrota ietekmi ar mērķi izveidot drošāku, stabilāku, pārredzamāku un atbildīgāku finanšu sistēmu, kas kalpo ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Lai palielinātu banku noturību un samazinātu ietekmi, ko rada iespējamais banku bankrots, ir pieņemti jauni noteikumi par kapitāla prasībām bankām un banku sanāciju un noregulējumu. Ir sākta banku savienības izveide.
"Tomēr dažas ES bankas, iespējams, joprojām ir pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots, apjoma dēļ tās glābt būtu pārāk dārgi, un to struktūras dēļ tās būtu pārāk sarežģīti noregulēt. Līdz ar to ir nepieciešami papildu pasākumi, jo īpaši strukturāli jānošķir riski, kas saistīti ar banku tirdzniecības darbībām, no banku noguldījumu pieņemšanas funkcijas. Šodienas priekšlikumu mērķis ir stiprināt ES banku nozares noturību, vienlaikus nodrošinot, ka bankas turpina finansēt saimniecisko darbību un ekonomikas izaugsmi," teikts EK paziņojumā.
Priekšlikums par ES banku strukturālo reformu attieksies vienīgi uz vislielākajām un strukturāli sarežģītākajām ES bankām, kas veic ievērojamas tirdzniecības darbības. Tas paredz aizliegt veikt finanšu instrumentu un preču tirdzniecību savā vārdā, tas ir, veikt tirdzniecību savā vārdā vienīgi nolūkā gūt peļņu bankai. Šī darbība ietver daudz risku, bet nesniedz taustāmus ieguvumus bankas klientiem vai plašākai ekonomikai, skaidro EK.
Reforma paredz piešķirt uzraudzītājiem pilnvaras un konkrētos gadījumos pienākumu pieprasīt veikt augsta riska citu tirdzniecības darbību (piemēram, tirgus uzturēšanas, sarežģītu atvasinātu instrumentu un vērtspapīrošanas darījumu) pārnešanu uz atsevišķām juridiskajām tirdzniecības struktūrām bankas grupas iekšienē ("filiāļu izveide"). Mērķis ir novērst riskus, ko bankas uzņemtos saistībā ar aizliegumu veikt konkrētas tirdzniecības darbības, iesaistoties slēptās tirdzniecības darbībās savā vārdā, kas kļūst pārāk svarīgas vai rada augstu riska darījumu attiecību pret pašu kapitālu un potenciāli rada risku visai bankai un plašākai finanšu sistēmai. Bankām būs iespēja nenošķirt darbības, ja tās var pienācīgi pierādīt uzraudzītājam, ka radītos riskus mazina ar citiem līdzekļiem, skaidro EK.
Reformas paredz nodrošināt noteikumus par ekonomikas un juridisko pārvaldību un operacionālās saiknes starp nošķirtu tirdzniecības struktūru un pārējo bankas grupu.
Lai novērstu banku mēģinājumu apiet šos noteikumus, pārvirzot daļu no savām darbībām uz mazāk regulēto paralēlo banku sistēmu, līdztekus strukturālās nošķiršanas pasākumiem jāizstrādā noteikumi, ar ko uzlabo paralēlās banku sistēmas pārredzamību. Līdz ar to papildus sagatavotais pārredzamības priekšlikums nodrošinās pasākumu kopumu, kuru mērķis ir uzlabot regulētāju un ieguldītāju izpratni par vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Šie darījumi ir bijuši kaitīgas ietekmes izplatības, sviras efekta un procikliskuma avots finanšu krīzes laikā, atzīmē EK. Ir nepieciešams labāk uzraudzīt šādus darījumus, lai novērstu to izmantošanai piemītošo sistēmisko risku, uzskata EK.