Rinkēvičs, kurš Latvijas vārdā parakstīja līgumu par ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai izveidi, norādīja, ka ES kopumā iegulda 1,8 miljardus eiro, savukārt dalībvalstis iemaksas veikušas atbilstoši savām iespējām. Latvijas tam atvēlējusi 50 000 eiro.
Ministrs apliecināja, ka diskusija gan pirms paša samita vecāko amatpersonu sanāksmē, gan arī samita laikā bija spraiga un interesanta, taču kopumā panākta kopīga izpratne par galvenajām problēmām un veicamajiem darbiem. "Tas nenozīmē, ka viens samits var atrisināt visas problēmas un tagad viss būs kārtībā gan ar migrācijas cēloņiem, gan ar migrācijas kontroli un daudzām citām problēmām, bet vismaz tā ir pirmā reālā nopietnā saruna ar vienu no ļoti būtiskiem ES partneriem - Āfriku, Āfrikas Savienību, Āfrikas valstīm," pauda ministrs.
Viņš norādīja, ka ļoti būtisks ir fakts, ka ir kopīga izpratne par to, ka ir jārisina migrācijas pamatcēloņi, kas ir gan konflikti, gan ekonomikas zemais attīstības līmenis, kas ir Āfrikā. Šim mērķim daļēji tiks izmantota trasta fonda nauda, attīstības sadarbības instruments, tiks veicināta darbvietu radīšanas Āfrikā, kā arī tiks veicināta Āfrikas studentu apmācība ES. "Faktiski panākts lēmums par "Erasmus+" programmu. Ir arī runāts un ir panākta vienošanās, ka nepieciešams attīstīt brīvās tirdzniecības līgumu bāzi, tādējādi veicinot Āfrikas valstu ekonomisko attīstību, ļaujot vairāk ienākt Eiropas tirgū Āfrikas lauksaimniecības precēm," skaidroja ministrs.
Rinkēvičs arī norādīja, ka panākta vienošanās, ka Nigērā tiek veidots pilotprojekts, kurā ar ES atbalstu Nigēras varas iestādes izveidos speciālu vienību cīņai ar organizēto noziedzību, kas nodarbojas ar cilvēku transportēšanu. "Faktiski jautājumu loks, kas skar kopēju sadarbību cīņai ar šiem noziedzīgajiem grupējumiem, kuri izmanto dažāda veida konfliktus un traģēdijas, lai iedzīvotos, arī bija viens no ļoti apspriestajiem jautājumiem," teica ministrs.
Rinkēvičs arī norādīja, ka ļoti daudz tika runāts par readmisiju uz Āfrikas valstīm gadījumā, ja ES un dalībvalstu varas iestādes uzskata, ka cilvēks, kas ieradies Eiropā, nekvalificējas bēgļa statusam, bet ir tā saucamais ekonomiskais migrants. "Vēlreiz apstiprinājām, ka Āfrikas valstīm šādi cilvēki, kā to paredz līgumi, ir jāuzņem. Ne vienmēr tas notiek, bet par to arī tika daudz runāts," viņš skaidroja.
Vaicāts, vai trasta fondā laika gaitā būs nepieciešams veikt papildu iemaksas, Rinkēvičs uzsvēra, ka tas ir sākums un ir jāsaprot, ka ne viena, divu vai trīs gadu laikā ne ar cēloņiem un ne ar sekām nevarēs tik vienkārši tikt galā. "Domāju, ka arī nākamajos gados tiks lemts par papildu finansējuma novirzīšanu, taču šeit būtiski ne tikai svaidīties ar naudu, bet arī pārliecināties, kuras programmas ir efektīvas, kuras nav," viņš akcentēja.
Tāpat ministrs apliecināja, ka bija daudzas labas idejas un iestrādes, taču būs jāanalizē arī reālā atdeve. "Piemēram, mēs diezgan daudz runājām par darbvietu radīšanu pašā Āfrikā, tad arī ir jāskatās, kā mums veiksies, kā šī nauda, ko mēs kā ES kopā ieguldām, kā tā dos atdevi. Es pilnīgi noteikti domāju, ka tuvāko gadu laikā naudas līdzekļi, kas tiks paredzēti šajā fondā, tikai tiks papildināti," piebilda ministrs.
Savukārt, vaicāts par iespējamajiem korupcijas riskiem un naudas izsaimniekošanu, Rinkēvičs norādīja, ka laba pārvaldība, attīstības sadarbības līdzekļu izmantošana pēc iespējas lietderīgāk un caurskatāmāk ir viens no pamata jautājumiem. "Tāpēc šeit lielā mērā pašam fondam ir paredzēta arī izpildstruktūra, kuras uzdevums būs raudzīties, lai līdzekļi tiktu izmantoti maksimāli lietderīgi un atbilstoši mērķim," pauda ministrs.
"Protams, mēs visi saprotam, ka ir dažādi riski, taču arī mēs uzskatām, ka jāizveido pietiekami caurspīdīga sistēma, naudu maksimāli novirzot tieši tām vajadzībām, apejot varbūt ļoti daudzās un dažādās birokrātiskās struktūras, kas katrā valstī, protams, ir daudz un dažādas. Šis būs viens no pastāvīgajiem jautājumiem, kas būs izpildstruktūras uzmanības lokā, gan, protams, arī tiks attiecīgi revidēts ES līmenī, attiecīgo iestāžu, kā Revīzijas palātas, kā arī Eiropas Parlamenta attiecīgās komitejas ik pa brīdim pie šī jautājuma atgriezīsies," pauda ministrs.
Jau vēstīts, ka Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka Valletas samita rīcības plāns par tūlītējiem un ilgtermiņa pasākumiem ietvers reālu un nekavējošu rīcību, pirmkārt, projektus, lai veicinātu nodarbinātības iespējas migrantu tranzīta un izcelsmes valstīs. Otrkārt, tiks izveidoti vai arī uzlaboti valstu nacionālie un reģionālie rīcības plāni cīņai pret migrantu kontrabandu un tirdzniecību. "Un, visbeidzot, tiks stiprināta valstu kapacitāte, lai savlaicīgi atbildētu uz readmisijas pieprasījumiem," uzsvēra ministrs.
Viens no trasta fonda mērķiem ir uzlabot stabilitāti un risināt migrācijas pamatcēloņus Āfrikas valstīs lejpus Sahāras un Čadas ezera reģionā, Āfrikas raga un Ziemeļāfrikas valstīs. ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai pievērsīsies sociālekonomisko un sociālpolitisko problēmu risināšanai, sasaistot to ar attīstības sadarbības politikas aktivitātēm, piemēram, darbvietu radīšanu, jo īpaši jauniešiem, cīņai ar radikalizāciju.