ASV uzskata, ka Irāna nav cienīga uzņemt šāda līmeņa sanāksmi, jo tā noteikti centīšoties manipulēt ar pārējiem dalībniekiem.
Iespēja ieriebt Vašingtonai
Pēdējā gada laikā Savienotās Valstis un Eiropas Savienība pret Irānu ir piemērojušas virkni sankciju, tostarp ieviesušas embargo Irānas naftas eksportam, kuru mērķis ir Teherānas ekonomiskā un diplomātiskā izolācija, lai panāktu, ka islāma republika pārtrauc savu kodolprogrammu. Rietumi uzskata, ka programmas nolūks ir iegūt masu iznīcināšanas ieročus, nevis izmantot to enerģijas iegūšanai un medicīnas nolūkos, kā apgalvo Teherāna, kas ignorē sešas ANO rezolūcijas, kuras pieprasa izbeigt urāna bagātināšanu.
Svētdien atklājot NAM samitu, Irānas ārlietu ministrs Alī Akbars Salehi pauda cerību, ka pārējās kustības dalībvalstis izrādīs solidaritāti un iestāsies pret sankcijām, ko Rietumi izmantojot, lai norobežotu Irānu no ārpasaules. «NAM ir jāizrāda nopietna pretestība noteiktu valstu ieviestajām sankcijām pret atsevišķām NAM dalībvalstīm,» sacīja A. A. Salehi un piebilda, ka līdz šim organizācija esot nosodījusi sankcijas un paudusi atbalstu Irānas «likumīgajām tiesībām» īstenot savas kodolambīcijas. Rietumvalstis ir ieviesušas sankcijas pret vēl trim NAM dalībvalstīm - Ziemeļkoreju, Sīriju un Zimbabvi, raksta Reuters.
Rietumu diplomāti uzstāj, ka nevajadzētu pārvērtēt Teherānā notiekošā samita nozīmību, argumentējot, ka 1961. gadā dibinātā NAM, kuras mērķis bija nepieslieties nevienai no tā laika divām galvenajām lielvarām ASV un Padomju Savienībai, pēc aukstā kara beigām ir zaudējusi pastāvēšanas jēgu.
Tomēr analītiķi atgādina, ka NAM sevī iekļauj divas trešdaļas no ANO dalībvalstīm, tādēļ Teherānas saietam būs pievērsta pietiekami liela uzmanība, ko Irāna var izmantot, lai parādītu, ka Vašingtonas centieni izolēt vienu no saviem lielākajiem ienaidniekiem ir bijuši nesekmīgi.
«Konferences rīkošana ir veids, kā Irāna var lauzt diplomātisko embargo,» uzskata Džona Hopkinsa universitātes Tuvo Austrumu eksperts Valī Nasrs.
Par irāņu panākumu var uzskatīt arī ANO ģenerālsekretāra Bana Ki Muna un Ēģiptes prezidenta Mohammeda Mursi ierašanos. Bans Ki Muns apmeklēs samitu, par spīti ASV un Izraēlas aicinājumiem to nedarīt, bet M. Mursi būs pirmais Ēģiptes līderis kopš 1979. gada, kurš apmeklē Irānu.
Sīrija var iegāzt
Tieši no Ēģiptes Irāna uz trim gadiem pārņem NAM vadības grožus. Esot pavisam droši, ka Teherāna tos izmantos kā politisku ieroci cīņā pret «Rietumu dominanci». «NAM vadīšana sniedz lielus ieguvumus. Tas ir pamats, lai vairotu politisku ietekmi pār nozīmīgu attīstības valstu kopumu,» apgalvo profesors Pīters Vilets no Sitijas Universitātes Londonā.
Tomēr jāņem vērā, ka NAM sastāvā ir ļoti daudz valstu, kuras pārstāv dažādus viedokļus un intereses. Viens no samita darba kārtības galvenajiem jautājumiem būs Sīrijas krīze, kas visuzskatāmāk var parādīt valstu nevienprātību un iedragāt Irānas centienus demonstrēt diplomātisko ietekmi. P. Vilets ir saskaitījis, ka šomēnes notikušajā ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā, kurā tika nosodīta Sīrijas valdības vardarbīgā vēršanās pret civiliedzīvotājiem, 70 no 120 NAM dalībvalstīm balsoja par, bet tikai astoņas balsoja pret, tāpat kā Sīrija, Irāna, Ķīna un Krievija. «Irāna tiks ļoti apkaunota, ja pasākums, kuru tā uzņem, beigsies ar nosodījumu Sīrijas valdībai,» domā P. Vilets.
Daudzo ārvalstu viesu un mediju klātbūtni var izmantot arī Irānas opozīcija, kas varētu mēģināt sapulcināt tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret cilvēktiesību ierobežošanu.