ASV valsts sekretārs Džons Kerijs pirmdien Abu Dabī sacīja, ka Irāna esot noraidījusi vienošanos par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju mazināšanu, vienošanos, kurai esot piekritušas P5+1 grupas lielvaras - ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis un Vācija.
"Kad mēs sestdien irāņus iepazīstinājām ar mūsu priekšlikumiem, P5+1 grupa bija vienota, bet irāņi to nevarēja pieņemt," sacīja Kerijs, kurš arī piedalījās sarunās.
Zarifs tviterī netieši atgādināja par Francijas ārlietu ministra Lorāna Fabiusa izteikumiem, kas bija vērsti pret sākotnējo vienošanos.
"Nekādi triki neizmainīs to, kas notika 5+1 grupas iekšienē Ženēvā no plkst.18 ceturtdien līdz plkst.17.45 sestdien. Bet tas var vēl vairāk graut uzticību," tviterī norādījis ministrs.
"Sekretāra kungs, vai Irāna bija tā, kas ceturtdien vakarā noraidīja pusi no ASV dokumenta projekta un publiski izteicās pret to piektdien no rīta?" tviterī uzrunājot Keriju, vaicāja ministrs.
"Mēs esam uzticīgi konstruktīvai sadarbībai. Mijiedarbība uz līdzvērtīga pamata ir atslēga tam, lai panāktu kopīgus mērķus," norādīja Zarifs.
Fabiuss pievienojās sarunām piektdien no rīta un uzreiz izplatīja paziņojumu, ka sarunās ir manāms progress, "bet vienošanās ne par ko nav panākta".
Nākamajā dienā viņš bija pauda vēl mazāku optimismu.
"Ir sākotnējais dokumenta projekts, kas mums nav pieņemams," sestdien no rīta Fabiuss sacīja Francijas radiostacijai "Inter".
"Ir daži punkti, kas mūs neapmierina," viņš piebilda, īpaši norādot uz jautājumiem par "ārkārtīgi produktīvo" Arakas kodolreaktoru un urāna bagātināšanu.
Diplomāti norāda, ka, neraugoties uz to, ka nedēļas nogalē kodolsarunās nav izdevies panākt izrāvienu, vienošanās noslēgšana ir tuvu.
Irānas prese vēl pirmdien veltīja asu kritiku Francijai un tās ārlietu ministram Fabiusam.
"Francija Ženēvā sagrāva savu tēlu," paziņoja angliski iznākošais izdevums "Tehran Times".
Savukārt lielākais biznesa laikraksts "Donya-e Eqtesad" norādīja, ka Francija uzskatāma par "Ženēvas sarunu lielāko zaudētāju".
Atsaucoties uz ekonomistu Mussu Haninedžadu, izdevums brīdināja, ka Francijas rīcībai Ženēvā būs sekas.
"Attiecību normalizācija ar Rietumiem agrāk vai vēlāk notiks, un Francijas pastrādātā sarunu sabotēšana atgriezīsies pie tās, lai to vajātu," izteicies ekonomists.
Laikraksts Etemad savā redaktora slejā norādīja uz "Francijas nediplomātisko attieksmi", piebilstot: "Ja būs vienošanās, Francija nenoliedzami būs zaudētājos."
Kā jau LETA ziņoja, Ženēvā notikušās sarunas starp lielvalstīm un Irānu par tās kodolprogrammu agrā svētdienas rītā noslēdzās bez kādas vienošanās.
Pēdējā sarunu raunda gaitā diplomāti un amatpersonas medijiem vairākkārt apliecināja, ka vienošanās noslēgšanai ir visu pušu atbalsts.
Tostarp Izraēla jau ceturtdien pauda neapmierinātību par iespējamo vienošanos, sakot, ka tā būtu "vēsturisku izmēru kļūda".
"Izraēla saprot, ka uz sarunu galda Ženēvā ir zināmi priekšlikumi, kas ļautu Irānai saglabāt jaudas, lai tā varētu radīt kodolieročus", sacīja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. "Izraēla kategoriski iebilst pret šiem ierosinājumiem. Es uzskatu, ka to pieņemšana būtu vēsturisku izmēru kļūda."
Tomēr diplomāti norāda, ka trīs dienas ilgajās sarunās panākts būtisks progress, kas ļaus mēneša beigās pusēm no jauna sēsties pie sarunu galda.
Nākamā sarunu kārta paredzēta 20.novembrī.
Rietumvalstis cerēja vienoties ar Irānu, lai tā piekrīt uz pusgadu iesaldēt savas kodolaktivitātes apmaiņā pret dažu ekonomisko sankciju atvieglošanu.
Irānas kodolprogramma ir problemātisks jautājums jau gadiem ilgi.
Izraēlai un Rietumiem ir aizdomas, ka Irānas kodolprogrammas mērķis ir kodolieroču radīšana, bet Teherāna apgalvo, ka tai nepieciešams līdz 20% bagātināts urāns, lai nodrošinātu degvielu medicīniskās izpētes reaktoram.
Šāds urāns var tikt izmantots kā degviela kodolreaktoros, bet, ja to bagātina līdz 90% līmenim, to var izmantot arī atombumbu ražošanai.