Paredzēts, ka 26.februārī Kazahstānā pēc astoņu mēnešu pārtraukuma atsāksies Irānas sarunas ar sešām lielvarām - pieciem ANO Drošības padomes pastāvīgajiem locekļiem un Vāciju.
Hazaī norādīja, ka Irāna vēlas sarunas, bet nosodīja Rietumu sankciju taktiku. "Spiediena palielināšana var radīt tikai vēl lielāku neuzticību, novedot pie tā, ka Irāna (..) zaudē cerības uz vienošanos sarunu ceļā," norādīja Hazaī. "Kamēr pret Irānu tiks vērsts spiediens, kamēr pie mūsu kakla būs pielikts zobens, (..) tās nav sarunas, tādēļ irāņi to nevar akceptēt," viņš piebilda.
Hazaī norādīja, ka ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija ir pieteikusi "ekonomisko karu" Irānai, bet vienlaikus uzsvēra, ka Irānas līderi ir atzinīgi uzņēmuši nesenos ASV aicinājumus iesaistīties diplomātiskās sarunās.
Šādām sarunām būtu jābalstās abpusējā cieņā un "atmetot divu virzienu -spiedienu un sarunu - politiku", viņš piebilda. Tomēr diplomāti jau norādījuši, ka necer uz lielu progresu Kazahstānā gaidāmajās sarunās, lai gan lielvaras gatavojas nākt klajā ar jauniem piedāvājumiem.
Irānas kodolprogramma ir problemātisks jautājums jau gadiem ilgi. Izraēlai un Rietumiem ir aizdomas, ka Irānas kodolprogrammas mērķis ir kodolieroču radīšana, bet Teherāna apgalvo, ka tā domāta tikai un vienīgi civiliem mērķiem. Izraēla iespējamo Irānas kodolbruņojumu uzskata par apdraudējumu savai pastāvēšanai un pieļauj militāra uzbrukuma iespēju Irānas kodolobjektiem.