Viņš atgādināja, ka iestāšanās ES bijusi iekļauta politiskajā programmā, par kuru savulaik vienojusies kreisā koalīcija. "Mēs panācām vienošanos, kurai piekrita Sociāldemokrātu alianse, kā arī otra valdības partija. Ja rodas situācija, kurā valdības partijas uzskata, ka nevar turēties pie šīs vienošanās, mums, protams, situāciju pilnībā jāpārskata," intervijā radiostacijai RUV sacīja Skarfedinsons.
Viņš uzsvēra, ka valdošajā koalīcijā sastāvošā Kreisi zaļā kustība nedrīkst atkāpties no koalīcijas līguma. "Vēsture mūs māca, ka tam var būt jebkādas sekas," brīdināja ministrs. Šādi Skarfedinsons reaģējis uz divu Zaļi kreiso kustības pārstāvju izteikumiem, ka eirozonas krīzes dēļ Islandei vajadzētu pārskatīt lēmumu iestāties ES.
Vēlmi iestāties ES Islande oficiāli izteica 2009.gadā pēc katastrofiskās banku krīzes, un šobrīd iestāšanās sarunas strauji virzās uz priekšu. "Ir (..) skaidrs, ka Eiropā notikušas gan ekonomiskas, gan politiskas pārmaiņas. Ir liela neskaidrība, kurp ES dodas," atzinusi izglītības, zinātnes un kultūras ministre Katrīna Jakobsdotira, kura pārstāv Kreisi zaļo kustību. "Ir skaidrs, ka šai neskaidrībai ir ievērojama ietekme uz procesiem Islandē." Viņai piebalsojusi arī partijas biedre un vides ministre Svandisa Svavarsdotira.
Arī Agireiri Universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Gretars Tors Eitorsons sarunā ar RUV atzinis, ka valdībai draud krišana. "Ja Kreisi zaļie neatbalstīs iestāšanās sarunas, tad ar valdības koalīciju ir cauri," sacīja Eitorsons.
Premjerministres Johannas Sigurdardotiras vadītā valdība atrodas pie varas kopš 2009.gada aprīļa. Lai gan Kreisi zaļā kustība vienmēr iebildusi pret dalību ES, vienojoties par koalīcijas veidošanu, partija piekrita iestāšanās sarunu uzsākšanai ar noteikumu, ka par iestāšanos blokā tiks rīkots referendums.