Zinātnieki grib to klonēt, izmantojot mamuta atlieku sasaldētus audus. Tādi glabājas Krievijas izpētes laboratorijā. No audu šūnām iegūtos kodolus paredzēts ievietot ziloņa olšūnā, no kuras pirms tam tiks izņemts tās oriģinālais kodols. Tādā veidā tiks iegūts embrijs ar mamuta gēniem, raksta ziņu aģentūra AFP. Tad embriju ievietos Āfrikas ziloņa dzemdē, un lielākais mūsdienu sauszemes zīdītājs kalpos kā surogātmāte. Veiksmes gadījumā pēc 600 dienām pasaulē nāks mamutēns.
Mēģinājums atdzīvināt mamutu nav nekas nepieredzēts, taču eksperimenti vienmēr beigušies ar neveiksmi. Pēdējo reizi tas notika pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Toreiz izmantotās šūnas nebija derīgas tieši aukstuma radīto bojājumu dēļ.
«Tagad tehniskās problēmas ir pārvarētas. Mums vajadzīgs tikai sasaldēts mamuta audu paraugs,» laikrakstam The Telegraph sacījis projekta grupas vadītājs Akira Iritani. Zinātnieki atklājuši metodi, kas ļauj no sasaldētajām šūnām atdalīt aukstuma neietekmētu DNS, tādējādi rosinot cerības par plāna pozitīvu iznākumu.
Tāpat iedvesmo 2008. gada eksperiments, kura gaitā japāņu zinātniekiem izdevās klonēt peli, izmantojot citas peles šūnas, kas 16 gadus bija turētas sasalšanai tuvā temperatūrā.
«Kad mamuts būs piedzimis, mēs pārbaudīsim tā gēnus, lai izprastu, kādēļ dzīvnieki izmira,» zinātnieku grupas vadītāja Akiras Iritani teikto citējis AFP.
Sabiedrības domas par mamutu bojājeju dalās. Vieni atbalsta viedokli, ka dzīvnieku nāvi izraisījusi globālā sasilšana. Turpretim citi uzskata, ka mamuti izmiruši pasaules dominējošās plēsoņas - cilvēka - dēļ, kas galu galā nomedījis visus pasaules mamutus.