Līdz ar ziemas iestāšanos migrantu un patvēruma meklētāju straume, kas plūst uz Eiropu, ir mazliet samazinājusies, tomēr siltāka laika atnākšana to visdrīzāk atjaunos iepriekšējos apmēros, bet ES, kas ir migrantu galvenais galamērķis, dalībvalstu vidū atkal uzvirmos emocionālas debates par to, kā tikt galā ar nekontrolējamo migrantu pieplūdumu.
Bagātākās ES rietumu un ziemeļu flanga dalībvalstis, kas pērn pieredzēja rekordaugstu migrantu pieplūdumu daudzu desmitu gadu laikā, vēlēsies lielāku solidaritāti no mazāk turīgajām dalībvalstīm Austrumeiropā, kas līdz šim nav izrādījušas stingru gribu uzņemt kaut nelielu daļu no patvēruma meklētājiem.
Ziņu aģentūra Reuters raksta, ka 2016. gadā Eiropas ietekmīgāko valstu līderi būs tik politiski vāji un aizņemti ar izaicinājumiem savās valstīs, ka nebūs gatavi pieņemt ES nepieciešamus kolektīvos lēmumus.
Šis var izrādīties politiski izšķirošs gads Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, uz kuru pieaugs politisko sabiedroto spiediens samazināt migrantu plūsmu. Martā notiekošās reģionālās vēlēšanas būs pārbaudījums Merkeles vadītajai Kristīgo demokrātu savienībai. Ja kancleres partija tajās nostartēs vāji, var pastiprināties aicinājumi Merkelei atkāpties.
2016. gads solās būt sarežģīts arī Francijas prezidentam Fransuā Olandam, kurš gatavosies 2017. gada prezidenta vēlēšanām. Tajās visu laiku nepopulārākajam Francijas prezidentam pretī stāsies valstī populārākā politiķe - galēji labējā Marina Lepena - un eksprezidents Nikolā Sarkozī.
Šogad regulāri tiks locīts Apvienotās Karalistes premjerministra Deivida Kemerona vārds, jo viņš līdz februārim gatavojas vienoties ar ES par izmaiņām Londonas un Briseles attiecībās, bet 2016. gada beigās vai 2017. gada sākumā sarīkot referendumu par Lielbritānijas turpmāko dalību ES.
Nav sagaidāms, ka 2016. gadā varētu krasi mainīties Krievijas un Rietumu attiecības, kas savu zemāko punktu sasniedza pēc Maskavas 2014. gada sākumā veiktās Krimas pussalas aneksijas un militārās agresijas Austrumukrainā. Analītiķi prognozē, ka cīņas starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem Austrumukrainā būs mazāk intensīvas nekā pērn, bet periodiski konflikts piedzīvos kārtējos uzliesmojumus.
Savukārt, ja nenotiks brīnums, Sīrijā arī šogad turpināsies karadarbība, kas jau ir paņēmusi vairāk nekā ceturtdaļmiljona cilvēku dzīvību, bet vairāk nekā desmit miljonus sīriešu piespiedusi doties bēgļu gaitās. Gaidāms, ka, turpinoties rietumvalstu, Krievijas un arābu valstu militārajiem triecieniem pa IV pozīcijām Sīrijā un Irākā, grupējums cietīs smagus zaudējumus, tomēr diez vai tiks iznīcināts pilnībā. Pieaugoša apdraudējuma apstākļos IV vadoņi vērsīsies pie saviem sekotājiem ar mudinājumiem veikt jaunus terora aktus Rietumos un Tuvajos Austrumos. Tas var mudināt arī IV konkurentus, piemēram, Al Qaeda, sarīkot uzbrukumus.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 4.janvāra, avīzē Diena!