Alternatīvās medicīnas piekritējiem, kas Serbijas galvaspilsētā Belgradā devās ārstēties pie bārdainā doktora Dragana Dabiča, nebija ne jausmas, ka šis vīrs ir tas pats Radovans Karadžičs, par kura notveršanu amerikāņi savulaik izsludināja piecu miljonu dolāru atlīdzību. Eiropā visvairāk meklētais kara noziedznieks mierīgi dzīvojis Belgradā, kur pelnījis naudu ar alternatīvās medicīnas pakalpojumu sniegšanu.
Apsūdzības genocīdā
63 gadus vecais R.Karadžičs vairāk nekā desmit gadu sekmīgi izvairījās no notveršanas un izdošanas Hāgas tribunālam. ANO tribunāls viņam izvirzījis apsūdzību par kara noziegumiem, genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, kas pastrādāti Bosnijas kara laikā no 1992. līdz 1995.gadam. R.Karadžičs tolaik bija Bosnijas Serbu Republikas prezidents. Viņš bija atbildīgs par vairākus gadus ilgo Sarajevas turēšanu aplenkumā, kā arī 1995.gada vasarā sarīkoto Srebreņicas slaktiņu. Hāgas tribunāla prokurori uzskata, ka uz R.Karadžiča sirdsapziņas ir tūkstošiem cilvēku nāve. Bosnijas serbu vienības karadarbības laikā viņš sarīkoja lielāko civiliedzīvotāju slepkavošanu Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Ziņas par R.Karadžiča apcietināšanu izraisīja sajūsmas vilni Sarajevā, kur daudziem vēl labā atmiņā kara laikā pieredzētās šausmas. "Radovana Karadžiča arests ir pierādījums tam, ka galu galā visi noziedznieki tiks saukti pie atbildības," uzsver Srebreņicas atraitņu apvienības vadītāja Munira Šubasiča.
Viltus dakteris
Daudzi kara upuri jau bija zaudējuši cerību, ka R.Karadžičs kādreiz varētu stāties tiesas priekšā. Lai gan Eiropas Savienība uzstājīgi pieprasīja R.Karadžiča notveršanu un izdošanu Hāgas tribunālam, iepriekšējā Serbijas valdība vilcinājās vērsties pret R.Karadžiču, ko serbu nacionālisti uzskata par serbu tautas varoni. Taču nesen Serbijā notika valdības maiņa, un jaunā valdība izteikusi vēlmi uzlabot attiecības ar starptautisko sabiedrību. "Mēs ļoti nopietni uztveram mūsu nākotni Eiropas Savienībā," vēsta Serbijas ārlietu ministrs Vuks Jeremičs.
Serbijas varas iestādes informē, ka R.Karadžičs aizturēts pirmdien vakarā Belgradā. Viņa advokāti gan apgalvo, ka R.Karadžičs apcietināts jau piektdien vakarā, kad policisti apturēja autobusu un sagūstīja R.Karadžiču. Pirms tam viņš mierīgi dzīvojis Belgradā, kur mainītās ārienes dēļ neviens viņu nepazina. Belgradas žurnāla Veselīgā dzīve redaktors Gorans Kojičs vēsta, ka žurnālā publicējis vairākus doktora Dragana Dabiča rakstus, bet nav nojautis, ka patiesībā tas ir R.Karadžičs. "Man nekad neienāca prātā, ka šis vīrs ar garo balto bārdu un sirmajiem matiem varētu būt Karadžičs," atzīst G.Kojičs. Pārsteigumu par vīra likteni paudusi arī R.Karadžiča sieva Ļiļana, kurai pirms pusnakts zvanījusi meita un informējusi par tēva arestu. "Kad iezvanījās telefons, es zināju, ka noticis kas slikts. Es biju šokēta. Apjukusi. Vismaz tagad mēs zinām, ka viņš ir dzīvs."
Serbijas panākums
Paredzams, ka drīzumā R.Karadžičs tiks izdots Hāgas tribunālam. "Tribunāls ir ļoti priecīgs par šīm ziņām un gatavs pēc iespējas ātrāk uzņemt Radovanu Karadžiču. Mēs gaidām viņa ierašanos," vēsta tribunāla pārstāve Nerma Jelačiča. R.Karadžiča apcietināšana aizvākusi vienu no lielākajiem šķēršļiem Serbijas ceļā uz pievienošanos ES. "Tas pierāda, ka Serbijas jaunā valdība ir gatava pāršķirt lappusi, atstāt aiz muguras nacionālistisko pagātni un tuvināties nākotnei Eiropā," uzsver ES paplašināšanās komisārs Oli Rēns. Iespējams, ka Brisele jau šogad varētu oficiāli atzīt Serbiju par ES kandidātvalsti. Tiesa gan, vēl nav atrisinātas domstarpības, ko izraisīja rietumvalstu atbalsts Kosovas neatkarībai.
Rietumvalstis arī pieprasa, lai Serbija palīdzētu notvert un izdot Hāgas tribunālam Bosnijas serbu komandieri Ratko Mladiču, kurš kara laikā bija tuvākais R.Karadžiča līdzgaitnieks. R.Mladičs un Horvātijas serbu komandieris Gorans Hadžičs ir vienīgie atlikušie bēgļi, kas spējuši izvairīties no notveršanas un tiesāšanas par kara noziegumiem.
Daudziem serbiem ir naidīga attieksme pret Hāgas tribunālu, jo viņi uzskata, ka tas ir pārāk bargs pret serbiem un pārāk iecietīgs pret musulmaņiem un horvātiem. Paredzams, ka tiesas prāva pret R.Karadžiču būs ilgstoša un sarežģīta. Hāgas tribunāls negribētu, lai R.Karadžiču piemeklē bijušā Dienvidslāvijas prezidenta Slobodana Miloševiča liktenis. S.Miloševičs nomira pēc vairākus gadus ilgas tiesāšanās, nesagaidot tribunāla spriedumu.
Bosnijas miesnieks
- Radovans Karadžičs dzimis 1945.gada 19.jūnijā Melnkalnē
- Studēja medicīnu Sarajevas universitātē un kļuva par diplomētu psihiatru. R.Karadžiča specialitāte bija neirozes un depresijas ārstēšana. Brīvajā laikā aizrāvās ar dzejas rakstīšanu
- 80.gadu beigās R.Karadžičs iesaistījās politikā un atbalstīja Bosnijas serbus, kas negribēja pieļaut Bosnijas atšķelšanos no Dienvidslāvijas. Kļuva par Bosnijas Serbu Republikas prezidentu
- 1992.gadā sākās Bosnijas karš, kurā serbu vienības cīnījās pret Bosnijas musulmaņiem. Serbi izmantoja savu pārspēku un Belgradas atbalstu, lai ieņemtu lielāko daļu Bosnijas. Vairākus gadus viņi turēja aplenkumā galvaspilsētu Sarajevu
- Hāgas tribunāls apsūdzējis R.Karadžiču genocīdā un kara noziegumos, jo viņš pavēlēja apšaudīt Sarajevu, kā arī bija atbildīgs par Srebreņicas slaktiņu, kas izdzēsa ap 8000 dzīvību
- 1997.gadā viņš sāka bēguļot, lai izvairītos no izdošanas Hāgas tribunālam