Šos ātrvilcienus ražojusi valsts kompānija China CNR Corp., kas 12.augustā paziņoja par to atsaukšanu drošības problēmu dēļ. Tas notika pēc tam, kad 23.jūlijā cita modeļa ātrvilcienu sadursmē Ķīnas austrumu pilsētā Veņdžovā gāja bojā vismaz 40 cilvēki un tika ievainoti apmēram 200.
Valsts ziņu aģentūra Sjiņhua pirmdien vēstīja, ka triju mēnešu laikā drošības problēmas ir noskaidrotas un atrisinātas, bet sīkāk neraksturoja šīs problēmas.
Atsauktie vilcieni atsāks kursēt pakāpeniski, sākot no trešdienas. Ja viss noritēs veiksmīgi, tad līdz 6.decembrim tiks atjaunota visu atsaukto vilcienu ekspluatācija, sacīja Dzelzceļa ministrijas amatpersona.
Ķīnas Valsts padome (valdība) 10.augustā paziņoja, ka Ķīna ir apturējusi visus jaunos dzelzceļa būvniecības projektus pēc 23.jūlijā notikušās ātrvilcienu sadursmes. Dzelzceļa ministrija 11.augustā paziņoja, ka vilcienu maksimālais ātrums 250 kilometri stundā tiks samazināts uz 200 kilometriem stundā, attiecīgi samazinot arī biļešu cenas.
Viens no Ķīnas galvenajiem politiskajiem mērķiem ir pasaulē lielākā ātrvilcienu tīkla attīstīšana, tomēr 23.jūlijā notikusī katastrofa ir radījusi šaubas par Ķīnas dzelzceļa transporta drošību.
Ķīnas ātrvilcienu satiksmes tīkls ir lielākais pasaulē. 2010.gada beigās tā līniju kopējais garums sasniedza 8358 kilometrus, bet ir plānots, ka 2012.gadā tas pārsniegs 13 000 kilometrus un 2020.gadā - 16 000 kilometrus.
30.jūnijā sāka kursēt ātrvilcieni, kas savieno galvaspilsētu Pekinu un valsts lielāko pilsētu Šanhaju. Līnija, kuras izbūve izmaksāja 33 miljardus ASV dolārus (16 miljardus latu), atklāta, lai atvieglotu valsts pārslogoto transporta sistēmu. 1318 kilometru garajā līnijā kursēs 90 vilcienu pāri. Ātrākais brauciens ilgs nepilnas piecas stundas, kas ir apmēram puse no pašreizējā brauciena laika, bet lēnākais - nepilnas astoņas stundas.