Ķīnas pastiprinātā interese investīciju projektos Eiropā tiek saistīta ar Pekinas vēlmi stiprināt ekonomisko un politisko ietekmi pasaulē un samazināt Savienoto Valstu dominanci.
Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja ESIF izveidi. Fonda pamatkapitāls būs 21 miljards eiro, no kuriem pieci miljardi nāks no Eiropas Investīciju bankas, savukārt no ES budžeta kā garantija tiks piesaistīti 16 miljardu eiro. EK cer, ka sākotnējais ieguldījums palīdzēs piesaistīt papildu 315 miljardu eiro. Fonda izveidi jāapstiprina arī ES Padomē, un tā darbību paredzēts sākt septembrī.
Avoti ES diplomātiskajās aprindās apgalvo, ka ķīnieši ESIF gatavi iemaksāt "miljardus", bet par konkrētu naudas daudzumu tikšot runāts pirmdienas sanāksmē, kurā piedalās arī Ķīnas premjerministrs Li Kecjans un EK prezidents Junkers. Galīgo vienošanos paredzēts noslēgt septembrī.
Li Kecjans paziņojis, ka ESIF "radīs iespējas Ķīnai investēt ES infrastruktūras un inovāciju sektoros». Ķīnas bankas galvenokārt esot ieinteresētas ieguldīt naudu telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju projektos.
Ķīnas iesaistīšanās ESIF būtu kārtējais Pekinas ekonomiskās diplomātijas panākums, jo pēdējos mēnešos ES lielākās ekonomikas - Vācija, Lielbritānija, Francija, Itālija, Spānija, Polija - kļuvušas par Ķīnas veidotās Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas dalībniecēm, par spīti ASV aicinājumam to nedarīt.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 29.jūnija, avīzē Diena!