Dalailama jau pusgadsimtu nav spēris kāju uz Tibetas zemes, bet komunistiskais Ķīnas režīms raizējas, ka viņa atbalstītāji sacelšanās gadadienā varētu sarīkot nekārtības. Pagājušā gada martā Tibetu jau satricināja nemieri, kas aptumšoja Ķīnas propagandas kampaņu pirms Pekinas olimpisko spēļu sākuma.
Tibetieši piemin 1959.gada sacelšanos pret Ķīnas varu Tibetiešu dusmas
Ķīna apgalvo, ka tibetiešiem jābūt laimīgiem par dzīvi komunistiskā
režīma paspārnē, jo Ķīna esot atbrīvojusi tibetiešus no dalailamas
feodālā režīma važām. Ķīnas sagatavotais ziņojums Demokrātisko reformu
50 gadi Tibetā vēsta, ka pirms pusgadsimta 90% tibetiešu bija vergi un
dzimtcilvēki. Komunistiskais režīms lepojas par pusgadsimta laikā
panākto progresu — 1959.gadā tibetiešu vidējais mūža ilgums bija tikai
35,5 gadi, bet tagad tas esot jau 67 gadi.
Taču daudzi tibetieši nav sajūsmā par Ķīnas komunistu uzspiesto kārtību. Viņi uzskata, ka ķīnieši mērķtiecīgi iznīcina tibetiešu kultūru, valodu un reliģiju. "Pēdējie 50 gadi bijuši ļoti grūti, iespējams, tas bijis grūtākais laiks Tibetas tautas vēsturē," ziņu aģentūrai AFP stāsta bijušais politieslodzītais Ngavangs Voebars. Līdz ar dalailamu trimdā Indijā dzīvo ap 120 000 tibetiešu, kas sapņo par atgriešanos dzimtenē. Viņu vidū arvien biežāk izskan kritika par dalailamas nevardarbīgās pretošanās taktiku. "Dalailama mēģina atrisināt problēmu ar dialoga palīdzību, bet es uzskatu, ka dialogs nav efektīvs, jo stāvoklis Tibetā tikai pasliktinās," laikrakstam The Daily Telegraph stāsta Tibetiešu jaunatnes kongresa viceprezidents Dondups Dordžī.
Ārkārtas stāvoklis
Dalailama uzsver, ka viņa mērķis ir Tibetas autonomija Ķīnas sastāvā, nevis pilnīga neatkarība. Tomēr Ķīna apsūdz dalailamu separātisma uzkurināšanā. "Mums jābūvē Lielais mūris pret separātismu un jānosargā dzimtenes vienotība," vēsta Ķīnas prezidents Hu Dziņtao.
Baidoties no jauniem nemieriem, Tibetā faktiski ieviests ārkārtas stāvoklis. Ārvalstu tūristiem un žurnālistiem liegta iebraukšana Tibetā. Šajā reģionā ierobežota mobilo sakaru un interneta darbība. Varas iestādes aizturējušas valdošā režīma pretiniekus. Tibetiešu trimdas organizācijas informē, ka joprojām nav ziņu par aptuveni 1200 cilvēkiem, kas pazuda pēc pagājušā gada nemieriem.
***
Sacelšanās
Ķīnas karaspēks iebruka Tibetā jau 1950.gadā. Komunistiskais režīms sāka reformas, kas izraisīja tibetiešu neapmierinātību. 1959.gada martā tibetieši sāka sacelšanos pret Ķīnas varu, bet tā tika vardarbīgi apspiesta. Tibetiešu garīgais līderis dalailama bija spiests bēgt no Tibetas un meklēt patvērumu Indijā.