Viņš uzsvēra, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir "uzspridzinājis" gadsimtos veidotos starptautisko tiesību principus. Krievija uzbruka suverēnai valstij, kurā tā cenšas īstenot savus noteikumus, piemēram, runājot par Ukrainas armijas samazināšanu, neiestāšanos NATO un nepievienošanos dažādiem starptautiskiem nolīgumiem.
"Tas ir globāls konflikts, nevis konflikts starp divām suverēnām valstīm. Tas "uzspridzina" pieeju teritoriālās suverenitātes jēdziena būtībai. Turklāt tas rada precedentu, kurā kāda valsts var paziņot par savu gribu atņemt kādas citas valsts teritoriju un likt ievērot savus likumus," teica politologs.
Politologs uzsvēra, ka kopš kara sākuma ukraiņi ir kļuvuši par nāciju, konsolidējuši savu vēsturisko pieredzi un uzskata, ka Ukraina ir daļa no Eiropas. Viņaprāt, patlaban Ukrainas politika sevi neidentificē ar kaut kādiem Padomju savienības sentimentiem. Pēc Daukšta paustā, lai gan dažādu apstākļu dēļ pastāv iespēja, ka Ukraina būs spiesta atdod daļu teritorijas, tas pēc būtības būs starptautisko normu pārkāpuma periods.
Taujāts, cik reāls ir uzaicinājums Ukrainai pievienoties NATO, kas ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska "uzvaras plāna" pirmais punkts, Daukšts norādīja, ka sarunas notiek nevis publiski, bet gan aizkulisēs, jo līdz šim ir izskanējušas ziņas, ka sarunas starp Ukrainu, Krieviju, Ķīnu un ASV jau notiek. Politologs uzsvēra, ka pēc ASV Republikāņu partijas kandidāta Donalda Trampa uzvaras vēlēšanās, sarunu tonalitāte varētu būt mainīga, vai arī ASV varētu turpināt pašreizējā prezidenta Džo Baidena iesākto "lēnīgu un dīvainu Ukrainas atbalstīšanas posmu".
"Tramps ir neprognozējams. Pasaule ir tikusi pie diviem neaprēķināmiem un bieži vien neadekvātiem vadītājiem divās vislielākajās kodolvalstīs. Viņu darbības un lēmumi var noteikt tautu likteņus un ietekme nonāk atsevišķu cilvēku rokās. Mani izbrīna Trampa jaunās valdības veidošana. Tā ir liela tauta ar savu vēsturisko pieredzi un precīzi izveidotu pārvaldes struktūru, kurā būtisks tiesu varas, izpildvaras, likumdošanas varas līdzsvars, taču Trampa interpretācijā tas sāk kaut kādā veidā šķobīties," sacīja Daukšts.
Viņš arī norādīja, ka ārpus konflikta esošie vērotāji no malas pārspīlē vienu lietu - palīdzības lielumu, kādu Ukraina ir saņēmusi no ASV un ES. Politologs norādīja, ka Ukraina arvien vairāk pati sāk ražot tālas darbības raķetes, dronus un pieņem paši savus lēmumus. Viņaprāt, Ukraina kļūst par nopietnu militāri politisku spēku Austrumeiropā un tāpēc ukraiņi pēc būtības nav nemaz tik atkarīgi no Rietumu atbalsta.
1994.gadā Ukraina, Krievija, ASV un Lielbritānija Budapeštā parakstīja memorandu par drošības garantijām saistībā ar Ukrainas pievienošanos līgumam par kodolieroču neizplatīšanu. Ukraina apņēmās atdot Krievijai tās rīcībā esošos kodolieročus apmaiņā pret valstu garantijām "cienīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un robežas". Memorands tā parakstījušajām valstīm nav juridiski saistošs. Jautāts, vai, ņemot vērā Budapeštas memorandu, ASV var pilnībā atteikties no palīdzības sniegšanas Ukrainai, Daukšts uzsvēra, ka parakstīt var visu, taču ieviest dzīvē nav nemaz tik vienkārši un bieži vien nav atbilstoši valstu patiesajām interesēm.
Valdaja diskusiju kluba sanāksmē Sočos Krievijas režīma līderis Vladimirs Putins apsveica Trampu ar uzvaru vēlēšanās, norādot, ka pasaulē patlaban veidojoties jauna kārtība. Runājot par to, ko Putins ar to domājis, Daukšts akcentēja, ka Putins mēģina izspēlēt diplomātisku spēli, lai viņu lūgtu sēsties pie sarunu galda ar viņa noteiktu sarunu programmu. Politologa ieskatā, Putina cerības "uz jaunu pasaules kārtību" patlaban ir utopija, jo režīma līdera galvenais mērķis ir panākt dolāra kā rezerves valūtas sagrāvi.
Viņaprāt, Putins uzskata, ka Šanhajas Sadarbības organizācijas tikšanās Kazaņā, Krievijā, radīs jaunu finansiālu bāzi, kurā dolāra vērtība tiks iedragāta. Daukšts klāstīja, ka Putina argumentācija ir primitīva - Šanhajas Sadarbības organizācija apvieno vairākas valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu, taču tie ir nabadzīgi cilvēki, kuri strādā un ražo preces samērā primitīvos apstākļos.
Jautāts, kā situācija varētu attīstīties Ukrainā, ņemot vērā neskaidro situāciju atsevišķās valstīs, pēc Daukšta domām, ukraiņi sāk pakāpeniski zaudēt ne tikai personīgā vai valstiskā noguruma dēļ, bet arī tāpēc, ka pārējā pasaule piespiedīs Ukrainu piekāpties un atdot savas likumīgās teritorijas. Politologs uzsvēra, ka tas radīs pilnīgi jaunu paradigmu - ja kādai lielvalstij nepatīk vienas vai otras teritorijas piederība, to var atņemt, par ko liecinot Krievijas darbības Doneckā, Krimā, Luhanskā un citās vietās Ukrainā, kur notiek kaujas.
Tāpat Daukšts klāstīja, ka Kijiva ir arī nogurusi no karā kritušo skaita, kas ietekmē morāli psiholoģisko klimatu. Notiek pretruna starp nepieciešamību aizstāvēt dzimteni, teritoriālo nedalāmību un cilvēku nāvi. Tāpat tā ir pretruna starp privāto dzīvi un asinīm, kas tiek izlietas par lielajiem stratēģiskajiem mērķiem, ko nosaka politiķi pie sarunu galda. Politologs uzsvēra, ka arī tad, ja tiks parakstīts līgums, atdota daļa teritoriju, vai panāks vienošanos par citiem risinājumiem, Ukrainas sabiedrība turpinās iesaistīties karā un Krievijas uzbrukumu atvairīšanā.