Ķīna, kas kosmosa programmā ir ieguldījusi jau vairākus miljardus ASV dolāru, paziņoja, ka grasās par apmēram 61 miljonu ASV dolāru Tibetas plato izveidot Marsa kolonizēšanas treniņu bāzi. Bāze atradīsies Cjinhanas provincē, kas atrodas uz Siņdzjanas Uiguru un Tibetas autonomā reģiona robežām.
95 000 kvadrātkilometru lielā nometne, kā raksta britu medijs The Guardian, atradīsies netālu no Lielā Ķīnas mūra paša tālākā rietumu atzara. Ķīnas mediji to apraksta kā "Marsam līdzīgāko vietu uz Zemes".
Tiesa gan, pretēji citām izpētes stacijām visi 95 000 kvadrātkilomteri nebūs atvēlēti tikai zinātniekiem, Ķīnas mediji iepriekš ziņojuši, ka daļa no plato būs atvēlēta turīgākiem ķīniešiem, kas vēlas "izmēģināt dzīvi uz Marsa". Paredzēts, ka kempinga mājiņas atgādinās moduļus, ko astronauti plāno izmantot, kad tiks sākta Marsa kolonizācija. Tāpat būs izklaides parks, kas ļaus pieredzēt bezsvara stāvokli, un citas atpūtas iespējas.
Ķīna, kas cenšas sevi apliecināt kā globāla lielvara ne tikai uz Zemes, bet arī kosmosā, ir apņēmusies, ka 2022.gadā kosmosā palaidīs pastāvīgi apdzīvotu izpētes bāzi, savukārt 2019.gadā ceru nosūtīt savu pirmo zondi uz Marsu.
Jāmin, ka ķīnieši nav pirmie, kas, izmantojot lokācijas uz Zemes, centušies simulēt Marsu, piemēram, pagājušajā gadā ar NASA atbalstu četri zinātnieki tuksnesī Henksvilā, Jūtas štatā, izveidojuši nelielu bāzi, kur izmēģināt dzīvi uz Marsa - viss darbs ārpus dzīvošanas moduļiem notiek skafandros. Līdzīga programma notikusi Havaju salās, kur vulkāniskie ieži atgādina dzīvei nemīlīgās planētas virsmu.
Žurnāls SestDiena jau iepriekš rakstīja par Marsa iekarošanas plāniem, kur lielu lomu spēlē privātā un publiskā sadarbība starp izgudrotāja un miljardiera Īlona Maska SpaceX un ASV valsts kosmosa izpētes aģentūru NASA.
Tāpat SestDiena šovasar vēstīja par Marsa kolonizēšanas kritiķiem, kas uzskata, ka daudz saprātīgāk būtu sākt ar Zemes pavadoņa Mēness iekļaušanu kosmosa ekonomikas ciklā. "Pirms steigties ar Marsa kolonizāciju, cilvēcei savā ekonomiskajā sistēmā vajadzētu iekļaut Mēnesi un saglābt planētu Zeme", uzsvēris projekta Moon Hut vadītājs Deivids Goldsmits. Nesen viņš viesojās Latvijā, lai aicinātu par kosmosu un tā izmantošanas iespējām vairāk runāt jau skolās, tādējādi mainot domāšanu par to, kam tuvākas un tālākas planētas var būt noderīgas.