"Kandidātvalsts statusa piešķiršana Serbijai ir skaidrs mērķis," teica van Rompejs, apsveicot Belgradas spertos soļus, tiesai nododot Balkānu kara noziedzniekus un panākot pirmos rezultātus centienos uzlabot attiecības ar Kosovu.
Van Rompejs norādīja, ka ES turpinās vērot Belgradas rīcību reģionālās spriedzes mazināšanā, bet pilnvaras ārlietu ministriem februārī pieņemt lēmumu tiks apstiprinātas ES samitā janvārī.
Belgrada cerēja kandidātvalsts statusu saņemt jau piektdien Briselē notiekošajā ES samitā un lēmuma atlikšana, visticamāk, izraisīs asu neapmierinātību Serbijā.
Pēdējās nedēļās izcēlušās sadursmes starp NATO karavīriem un etniskajiem serbiem Kosovas ziemeļos Serbijas pierobežā, kur sadursmēs ievainoti 50 Vācijas un Austrijas karavīri, kad simtiem serbu pretojās NATO miera uzturētāju centieniem novākt ceļu bloķējošās konstrukcijas, ko etniskie serbi uzcēluši Kosovas ziemeļos, kur pārsvarā likumiem nav spēka. Tādēļ virkne ES valstu, visasāk - Vācija - pieprasīja turpmāku progresu robežas drošības garantēšanā.
Vairākas ES dalībvalstis ir norādījušas, ka nepieļaus iestāšanās sarunu sākumu ar Serbiju, līdz netiks mazināts saspīlējums starp Serbiju un Kosovu, kurā vairums iedzīvotāju ir etniskie albāņi, bet tā ir mājvieta arī etniskajiem serbiem. Decembra sākumā Serbija piekrita robežkontrolei ar Kosovu.
Kosovas karā, kas ilga no 1998. līdz 1999.gadam, tika nogalināti vairāk nekā 10 tūkstoši civiliedzīvotāju, galvenokārt etniskie albāņi. Šis karš pamudināja NATO bombardēt Serbiju un beidzās 1999.gadā, kad Serbijas province Kosova tika nodota ANO pārvaldē. Kosova 2008.gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, un to jau ir atzinušas vairāk nekā 80 ANO dalībvalstis, tostarp ASV un vairākums ES valstu. Tomēr Serbija Kosovas neatkarību nav atzinusi un abu valstu sadarbība ir viens no priekšnoteikumiem, lai sāktu Serbijas uzņemšanas ES procesu.
Oficiālu pieteikumu dalībai ES Serbija iesniedza 2009.gada decembrī. Serbijas valdība par mērķi noteikusi iestāšanos ES 2014.gadā.