Atskatoties uz konferenci, izdevums Defence Matters norāda, ka, neskatoties uz Brexit un daudzām citām problēmām, augošo populismu un ekstrēmismu, joprojām ir valstis, kas uzskata iestāšanos ES par savu mērķi, un Gruzija ir viena no šīm valstīm.
"Mēs pieņemam kā faktu visas diskusijas, visas problēmas, kas saistās ar Brexit, visus jautājumus, kas saistās ar ES darbības procedūrām. Taču mēs redzam to kā daļu no savienības, kurai vēlamies pievienoties," konferencē uzsvēra Gruzijas prezidents.
"Mēs nepriecājamies par to, ka Brexit zināmā mērā novērš uzmanību no citām lietām. Mums nepatīk fakts, ka mums joprojām nav bezvīzu režīma ar ES, lai gan zinām, ka tas notiks. Taču tā ir savienība. Kā es saku, mēs pieņemam to, ko varam no tās iegūt, un mēs esam gatavi izaicinājumiem," norādīja Margvelašvili.
Arī Gruzijas premjerministrs Giorgijs Kvirikašvili uzsvēra, ka Gruzija ir ne tikai gatava iestāsies ES, bet arī palīdzēt padarīt šo savienību stiprāku un labāku.
"Mēs vēlamies parādīt Eiropai, ka neesam problēmu valsts. Gluži pretēji, mēs palīdzēsim stiprināt Eiropas Savienību," sacīja Kvirikašvili. "Gruzīni necenšas kļūt par to, kas viņi nav. Gruzīni ir īsti eiropieši. Mēs izpildījām reformu prasības transporta, ekonomikas un rūpniecības jomās. Mēs esam pamatīgi mainījuši savu likumdošanu. Mēs esam izpildījuši prasības, lai atceltu vīzas," uzsvēra premjers.
Daudzi eksperti uzskata, ka Gruzija patiešām ir gājusi uz priekšu. "Šī valsts ir veiksmīgākais Austrumu partnerības piemērs," konferencē norādīja Fransuā Lafons, kurš pasniedz prestižajā Parīzes Politisko studiju institūtā (Sciences Po).
Saskaņā ar aptauju 77% iedzīvotāju vēlas pievienoties ES un 68% vēlas pievienoties NATO.
Gruzija 2014.gadā parakstīja asociācijas līgumu ar ES. Oktobrī tai būtu jātiek pie bezvīzu režīma ar ES. To konferencē Batumi apstiprināja ES kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās komisārs Johanness Hāns.
"Es uzskatu, ka bezvīzu režīmu iespējams ieviest no oktobra sākuma. Tagad no ES atkarīgs, vai tā pildīs savu solījumu," sacīja Hāns.