Vēl 256 cilvēki sodīti par baumu izplatīšanu internetā, ziņo laikraksts Global Times, sīkāku informāciju nesniedzot.
Pekina ir norādījusi uz vairākiem vardarbīgiem incidentiem, kas liecinot par kaujiniecisku noskaņojumu uiguru kopienā. Cilvēktiesību aizstāvības grupas savukārt uzskata, ka Pekina pārmērīgi pārspīlē uiguru separātisma draudus, lai attaisnotu brutālās represijas.
Laikraksts China Daily ziņo, ka Siņdzjanas policija arvien biežāk saskaras ar gadījumiem, kad personas ievietojušas internetā vai meklējušas reliģiski ekstrēmu informāciju.
139 cilvēki arestēti par "reliģiskā ekstrēmisma, tostarp džihāda, izplatīšanu" divu mēnešu laikā līdz augusta beigām, vēsta laikraksts.
"Aizjūras naidīgie spēki nekad nav pārstājuši iefiltrēties un kūdīt iedzīvotājus pieņemt ekstrēmas reliģiskas idejas ar interneta starpniecību," atsaucoties uz policiju, norāda Global Times, piebilstot, ka šādu ekstrēmu ideju izplatīšanās internetā kļuvusi par "lielu draudu etniskajai vienotībai un sociālajai stabilitātei".
Ārvalstīs bāzētais Pasaules Uiguru kongress, ko Pekina uzskata par separātisku grupējumu, uzsver, ka šādi apgalvojumi neatbilst patiesībai, un Pekinas mērķis ir neļaut uiguriem izmantot internetu, lai iegūtu informāciju un paustu savu viedokli.
Arestētie uiguri "izteica neapmierinātību ar Ķīnas varu un sistemātiskajām represijām reģionā," norādīja preses pārstāvis.
Iepriekš Ķīnas mediji ziņoja, ka uiguri cīnījušies Sīrijas pilsoņkarā un pēc tam atgriezušies mājās, lai liktu lietā Sīrijā iegūto militāro pieredzi.
Siņdzjana ir Ķīnas tirdzniecības un energotirgus logs uz Vidusāziju. Reģionā ir arī bagātas gāzes un derīgo izrakteņu atradnes un auglīgas lauksaimniecības zemes.
Gandrīz puse no Siņdzjanas reģiona 20 miljoniem iedzīvotāju ir uiguri, tomēr reģionā tiek iepludināts aizvien lielāks ķīniešu skaits. Ja 1949.gadā etnisko ķīniešu īpatsvars Siņdzjanā bija seši procenti, tad šobrīd tas jau pārsniedzis 40%.
Uiguru vairums ir musulmaņi. Rakstībā uiguri izmanto arābu alfabētu.
Siņdzjanā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados neilgus laika posmus pastāvēja Austrumu Turkestānas Republika - uiguru valsts, kas 1949.gadā tika varmācīgi iekļauta komunistiskās Ķīnas sastāvā.
Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas Amnesty International apkopotie dati liecina, ka pēc Siņdzjanas 2009.gada nemieriem tika arestēti simtiem cilvēku. Vairākiem desmitiem tika piespriests vai izpildīts nāvessods, bet vēl lielākam skaitam piemērots gadiem ilgs cietumsods.