Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Nākamā stiprā zemestrīce varot notikt Kalifornijā

Pēdējā gada laikā Klusā okeāna reģionā ir notikušas trīs postošas zemestrīces. Pērn februārī 8,8 balles spēcīgi pazemes grūdieni Dienvidamerikas valstī Čīlē laupīja 520 cilvēku dzīvību un nodarīja zaudējumus 30 miljardu dolāru (15 miljardi latu) apmērā. 22. februārī 6,3 balles stipra zemestrīce pārsteidza Jaunzēlandes otro lielāko pilsētu Kraistčērču, bojā gāja aptuveni 200 cilvēku.

Pagājušajā piektdienā Japānas ziemeļaustrumu piekrastē notika 8,9 balles stipra zemestrīce, tā radīja cunami, kas nogalinājis tūkstošiem cilvēku un izraisījis nopietnu avāriju vienā no lielākajām atomelektrostacijām.

Zemestrīču piemeklētās vietas atrodas uz vienas - Klusā okeāna - tektoniskās plātnes. Ja palūkojas uzmanīgāk kartē, redzams, ka visas trīs valstis atrodas kādā no nosacītiem plātnes stūriem - Japāna ziemeļrietumos, Jaunzēlande dienvidrietumos, Čīle dienvidaustrumos.

Šis fakts daļai zinātnieku licis secināt, ka tuvākajā laikā spēcīgiem pazemes grūdieniem vajadzētu notikt arī Klusā okeāna plātnes ziemeļaustrumu stūrī, kur atrodas lielākais ASV štats pēc iedzīvotāju skaita - Kalifornija. Šādu iespējamību palielina tas, ka zem gleznainās štata pilsētas Sanfrancisko stiepjas Sanandreasa ģeoloģiskais lūzums, kas ir robeža starp Klusā okeāna plātni un Ziemeļamerikas plātni.

Amerikā dzīvojošais britu žurnālists un rakstnieks Saimons Vinčesters, kurš ir sarakstījis grāmatu par postošo 1906. gada zemestrīci Sanfrancisko, publikācijā izdevumā Newsweek raksta, ka zinātniski nav pierādīts, bet ir acīmredzami, ka zemestrīces notiek grupās: nozīmīgs notikums kādas tektoniskās plātnes vienā pusē pēc vairākām nedēļām vai mēnešiem var atsaukties otrā pusē. «Zeme kļūst kā misiņa zvans, kas viscaur vibrē un skan, ja tam pa vienu sānu pamatīgi iezveļ ar āmuru,» salīdzina S. Vinčesters.

ASV Ģeoloģijas dienesta ģeofiziķis Endrū Maikls stāsta, ka nav statistikas datu, ka zemestrīces patiešām notiek grupās. «Jā, pēc lielām zemestrīcēm noteiktā ģeogrāfiskā reģionā var notikt virkne pēcgrūdienu, bet nekas vairāk,» domā E. Maikls.

Viņam oponē Bostonas Universitātes seismoloģijas profesors Kolins Daltons. «Šis laika posms šķiet anomāls, vēsturē ir bijis vismaz viens periods, kad notikušas ļoti lielas zemestrīces,» viņš stāsta laikrakstam Bostone Globe, minot laikaposmu no 1946. līdz 1964. gadam, kad Klusā okeāna plātnē notika postošu zemestrīču virkne, kas noslēdzās ar 9,2 balles spēcīgo Aļaskas zemestrīci. Par spīti domstarpībām, liela daļa zinātnieku tomēr ir vienisprātis, ka tuvākajos 30 gados Kaliforniju piemeklēs postoša un nāvējoša zemestrīce.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits