"Mums nepieciešamas komandstruktūras, kas var nodrošināt, ka mums ir pareizie spēki pareizajā vietā ar pareizo ekipējumu pareizajā laikā," žurnālistiem aizsardzības ministru sanāksmē Briselē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš sacīja, ka šīs struktūras gādās, lai jūras ceļi un komunikācijas līnijas starp Eiropu un Ziemeļameriku ir brīvas un drošas.
Stoltenbergs sacīja, ka sīkākas detaļas tiks apspriestas nākamajā sanāksmē februārī.
Jautāts par riskiem, ko Krievija rada NATO, sevišķi pierobežas valstīm, Stoltenbergs sacīja, ka NATO nesaskata nekādus tūlītējus draudus nevienai no alianses valstīm.
Bet "mēs esam redzējuši daudz uzstājīgāku Krieviju. Mēs esam redzējuši Krieviju, kas gadu gaitā daudz ieguldījusi savās militārajās spējās, modernizējot tās," sacīja Stoltenbergs.
Krievija ir parādījusi, ka ir "gatava izmantot spēku pret savu kaimiņvalsti Ukrainu, un NATO protams jāspēj uz to reaģēt," viņš piebilda.
Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014.gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV sāka mācību operāciju Atlantic Resolve. Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā. Operācija ir izvērsta arī Rumānijā un Bulgārijā.
Baltijas valstīs un Polijā pašreiz dislocēti aptuveni 4000 karavīru no dažādām alianses valstīm.
Stoltenbergs paziņoja, ka NATO valstis arī piekritušas ciešāk sadarboties ar Eiropas Savienību (ES), lai uzlabotu tiltus, ceļus, dzelzceļus, ostas, lidostu skrejceļus un citus civilās infrastruktūras objektus, lai tos varētu droši izmantot militārā tehnika.
NATO arī vēlas ciešāku sadarbību ar privātajiem uzņēmumiem, lai atvieglotu militārās tehnikas transportēšanu.
brina