Viduslaiku cienīgo sadzīves atkritumu kalnu dienas Neapoles ielās ir skaitītas, pārliecināts ir Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni. Lai gan pilsētu joprojām pilda grūti iznīdējama puvuma smaka un iedzīvotājiem atkritumus nākas gāzt ceļmalās, jau gada beigās tiks pabeigta jauna atkritumu dedzinātava, bet pēc pāris gadiem — vēl divas. Vienlaikus Neapoles iedzīvotājiem paredzēts mācīt atkritumu šķirošanu. "Neapoles iedzīvotājus ir jāapmāca. 60 procenti no visiem pilsētas atkritumiem ir dažādi iepakojumi, kurus iespējams atkārtoti pārstrādāt," intervijā CNN stāstīja Itālijas valdības vadītājs S.Berluskoni.
Lai palīdzētu pilsētniekiem pārciest laiku, līdz jaunie pasākumi sāks iedarboties, Neapoles atkritumi tiek intensīvi izvesti uz citām Itālijas un Vācijas pilsētām. Tas ļaus "Neapoles ielām un laukumiem atgūt pienācīgu izskatu: rietumnieciskas, tātad tīras un civilizētas pilsētas bez atkritumiem ielās", otrdien solīja S.Berluskoni. Vietējie iedzīvotāji gan nevēlējās gaidīt. "Tas ir pretīgi," televīzijai apgalvoja kāda vietējā večiņa, kura Neapoles ielas malā iztukšoja savu atkritumu urnu. "Jā, ir neliels uzlabojums — tagad atkritumus savāc katru dienu —, bet joprojām nav lielās atkritumu kastes un mēs neprotam pārstrādāt atkritumus."
Neapoles ielās atrodas aptuveni divi tūkstoši tonnu atkritumu, ziņo AP. Vēl pirms dažiem mēnešiem pilsētā to bija ap 50 tūkstošiem tonnu. Saskaņā ar premjera plānu jau mēneša beigās būs aizvāktas arī pēdējās atkritumu kaudzes. Lielākās problēmas sagādā veselībai bīstami atkritumi, ar kuriem vienkāršie savācēji nedrīkst darboties.
Uzņēmēji apgalvo, ka krīze vēl ne tuvu nav pārvarēta. "Neapoli gaida pamatīgas problēmas reputācijas dēļ," aģentūrai AKI sacīja bijušais Itālijas strādnieku federācijas prezidents Antonio D"Amato. "Diemžēl atkritumi un mafija jeb Kamorra pārāk ilgi bijusi avīžu pirmajās lapās." Viņaprāt, S.Berluskoni un vietējām amatpersonām būtu vairāk jāstāsta par Neapoles vēsturiskajām un kultūras vērtībām, nevis problēmām.
Grūtības ar atkritumu savākšanu Neapolē ir jau vairākus gadus, taču krīzē tās pārauga pagājušā gada decembrī, kad tika piepildītas visas izgāztuves. Tā kā iedzīvotāji nevēlējās celt jaunas, viņi izlēma problēmu risināt, dedzinot atkritumus. Tas izraisīja mediķu bažas par iespējamajiem slimību uzliesmojumiem un drīz vien tika aizliegts.