33 gadus vecais labējais ekstrēmists izmantoja viņam atvēlētās pēdējā vārdā 45 minūtes skaidrojot, ka uzbrukumus sarīkot bija nepieciešams, lai, viņa vārdiem izsakoties, aizsargātu "manu etnisko grupu" pret multikulturālismu un "musulmaņu invāziju" Norvēģijā. Noslēguma runā Bērings-Breivīks arī pieprasīja, lai viņš tiktu attaisnots.
Bēringam-Breivīkam sākot teikt pēdējo vārdu, uzbrukumos izdzīvojušie un upuru tuvinieki pameta tiesas zāli. "Viņam ir tiesības runāt. Mums nav pienākuma klausīties," sacīja izdzīvojušo un upuru ģimeņu atbalsta grupas pārstāvis.
Masu slepkavas advokāts, runājot iepriekš piektdien, noslēguma runā sacīja, ka viņa klients ir jāatzīst par pieskaitāmu un jānosūta uz cietumu vai arī jāattaisno. Bēringa-Breivīka advokāts Geirs Lipestads divas stundas ilgušo aizstāvības argumentu izklāstījumu nobeidza ar lūgumu piespriest masu slepkavam "iespējami vieglāko" sodu. Aizstāvībai formāli bija jālūdz Bēringu-Breivīku attaisnot, jo viņš nav atzinis savu vainu, lai gan atzinis divu uzbrukumu pastrādāšanu pērnā gada 22.jūlijā.
Kā ziņots, ceturtdien apsūdzības puse noslēguma runā pavēstīja, ka Bērings-Breivīks ir jāiesloga psihiatriskajā slimnīcā, nevis cietumā, jo viņa veselais saprāts nav neapšaubāmi pierādīts. Ja tiesneši nolems, ka Bērings-Breivīks ir krimināli pieskaitāms, tad viņam jāpiespriež maksimālais sods - 21 gads cietumā, kas var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai, paziņoja prokurors Sveins Holdens.
Pats Bērings-Breivīks uzstāj, ka viņš ir pieskaitāms. Viņš atzinis, ka ieslodzīšana psihiatriskajā slimnīcā būtu ļaunākais iespējamais sods, kas viņam varētu tikt piemērots, jo tas grautu viņa 1500 lapaspušu biezajā manifestā pausto vēstījumu, ar kuru viņš nāca klajā īsi pirms slaktiņa sarīkošanas.
Jau vēstīts, ka eksperti ir nonākuši pie diametrāli pretējiem secinājumiem par Bēringa-Breivīka psiholoģisko stāvokli.
Pērn divi tiesas nozīmēti psihiatri secināja, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms. Savukārt atkārtotajā ekspertīzē masu slepkava tika atzīts par pietiekami pieskaitāmu, lai tiktu tiesāts. Eksperti secināja, ka Bērings-Breivīks necieš no psihozes, bet ir nesabiedrisks un narcistisks.