"Sīrijas režīms ir tik nekaunīgs, ka tas kļuvis par vienīgo režīmu pasaulē, kas savu pilsoņu brīvību iemaina pret ārvalstu pilsoņu brīvību," paziņojusi Sīrijas Nacionālā padome. "Šī uzvara (cietumnieku atbrīvošana) izgaismo to, cik lielā mērā Sīrijas režīms ir atkarīgs no Teherānas," norādīja padome.
Sīrijas nemiernieki irāņu gūstekņus atbrīvoja trešdien apmaiņā pret 2139 ieslodzīto atbrīvošanu no Damaskas valdības cietumiem. Kopš Sīrijas krīzes izraisīšanās tik vērienīga ieslodzīto apmaiņa vēl nebija notikusi. 48 atbrīvotos irāņus Sīrijas nemiernieki nolaupīja Damaskā pērn augustā.
Turcijas Humānās palīdzības fonds (IHH) ziņoja, ka ieslodzīto apmaiņa ir mēnešiem ilgas civilās diplomātijas rezultāts, ko panākušas Turcijas organizācijas.
Sīrijas nemiernieku lielākā bruņotā grupējuma - Brīvās Sīrijas armijas - pārstāvis Ahmeds al Hatibs apstiprināja gūstekņu apmaiņu, aģentūrai AFP norādot, ka tā panākta, piedaloties Turcijai, Katarai un Irānai, kas aizstāvējusi Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pozīciju.
Irānas televīzijā 48 irāņu gūstekņu atbrīvošana novērtēta pozitīvi, saglabājot Teherānas nostāju, ka viņi bijuši nevainīgi svētceļnieki, kas ieradušies Sīrijā, lai apmeklētu šiītu svētnīcu netālu no Damaskas.
Savukārt sīriešu nemiernieki, kas sagūstīja irāņus, apgalvo, ka daži no viņiem ir Revolucionārās gvardes biedri, kas Sīrijā veikuši izlūkošanas misiju Asada labā. 5.augustā nemiernieki publiskoja internetā video, kurā redzami 20, 30 gadus veci vīrieši un viņiem atņemtās armijas identifikācijas kartes.
8.augustā Irānas ārlietu ministrs Ali Akbars Salehi atzina, ka nolaupīto irāņu vidū ir Revolucionārās gvardes vīri, bet apgalvoja, ka viņi ir atvaļināti un nebija ieradušies Sīrijā, lai veiktu militāru misiju. Irāna vēl arvien uzstāj, ka sniedz Damaskai tikai ekonomisku un humānu palīdzību, bet ASV un Rietumi uzskata, ka Irāna piegādā Asada režīmam arī ieročus, militārās tehnoloģijas un personālu, kam ir iemaņas opozīcijas apspiešanā.
Sīrijas konflikts ilgst jau kopš 2011.gada marta, un saskaņā ar ANO datiem tajā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 60 000 cilvēku. Rietumi un arābu valstis ar ANO Drošības padomes starpniecību centušās panākt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada aiziešanu no amata, uzskatot, ka tādējādi tiks apturēta vardarbība, taču viņu centienus bloķējušas Krievija un Ķīna, kas apgalvo, ka iejaukšanās no ārpuses novedīs pie Sīrijas konflikta eskalācijas.
Sīrijas varas pārstāvji norāda, ka sastop lieliski bruņotu kaujinieku pretestību, kas saņem palīdzību no ārzemēm. Savukārt Irāna apsūdz Turciju un Persijas līča valstis, ka tās, slepeni vienojoties ar ASV un Izraēlu, ar ieročiem apgādā Sīrijas nemierniekus, lai panāktu tuva Teherānas sabiedrotā - Sīrijas prezidenta Asada - gāšanu. Satraukumu par to, ka ārvalstu džihādistu klātbūtne Sīrijā var novest pie konflikta radikalizācijas, pauduši arī ANO komisijas locekļi, kas izmeklē cilvēktiesību pārkāpumus konflikta plosītajā Sīrijā.