To preses konferencē piektdienas rītā paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Ārpus vienošanās par stingrāku fiskālo disciplīnu nolēmusi palikt Lielbritānija un Ungārija, savukārt Zviedrijas un Čehijas valdības vēl konsultēsies ar parlamentiem.
Viņš sacīja, lai arī nav panākta vienošanās par ES līguma izmaiņām, tomēr no ES dalībvalstīm ir stingra politiskā apņemšanās ieviest plānotās izmaiņas, tādēļ arī šim solim vajadzētu palielināt uzticamību.
Van Rompejs pievērsa uzmanību panākumiem, kas gūti, nodrošinot vienošanos par stingrākiem fiskāliem ierobežojumiem, ieskaitot nepieciešamību valstīm sabalansēt budžetus. "Tas nozīmē pastiprināt mūsu nosacījumus par pārmērīga [budžeta] deficīta procedūrām, padarot tās vairāk automātiskas. Tas arī nozīmē, ka dalībvalstīm būs jāiesniedz savu budžeta plānu projekti [Eiropas] Komisijai," sacīja ES prezidents.
Runājot par līguma mainīšanu, van Rompejs sacīja, ka jaunais līgums ietvers eiro zonu un vismaz sešas citas valstis, un ka vēl divas valstis gaida mandātu dalībai tajā. "Starpvaldību līgumu var pieņemt un ratificēt daudz ātrāk, nekā pilntiesīga līguma izmaiņas, un es uzskatu, ka arī ātrums ir ļoti svarīgs uzticamības palielināšanai," teica van Rompejs.
Eiropadome pirmajā darba sesijā vienojusies arī par vairākiem īstermiņa risinājumiem, ieskaitot 200 miljardu eiro (140 miljardu latu) nodrošināšanu Starptautiskajam valūtas fondam, lai tas ar šiem līdzekļiem varētu palīdzēt krīzes skartajām eiro zonas valstīm, žurnālistiem preses konferencē sacīja van Rompejs.
Viņš arī paziņoja, ka Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) stāsies spēkā 2012.gada jūlijā, tātad agrāk, nekā sākotnēji bija plānots.
Van Rompejs arī atzina, ka Grieķijas krīzes laikā īstenotā ES politika likt privātajiem investoriem norakstīt daļu no Grieķijas parādiem bijusi kļūdaina. Šī politika ar "ļoti negatīvu ietekmi uz parādu tirgiem" tagad ir "oficiāli izbeigta", paziņoja van Rompejs.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi atzina samitā panākto par "ļoti labu iznākumu" eiro zonai un piebilda, ka šī vienošanās rada "pamatu fiskālam līgumam .. daudz lielākai disciplīnai ekonomiskajā politikā".
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņoja, ka ir panākta arī vienošanās par to, ka eiro zonas glābšanas fondus - pašreizējo Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) un vēl izveidojamo Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) - nākotnē pārvaldīs ECB.
Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka ir apmierināta ar samita lēmumiem. "Es vienmēr esmu teikusi, ka 17 eiro zonas valstīm jāatgūst uzticamība. Un es uzskatu, ka tas var notikt, tas notiks, ar šodienas lēmumiem," sacīja Merkele. Viņa piebilda, ka samita dalībnieki panākuši "ļoti svarīgu rezultātu .. jo mēs esam mācījušies no savām kļūdām un no pagātnes".
(papildināta ar van Rompeja, Dragi, Sarkozī un Merkeles izteikumiem)