"Pārtika beidzas aptuveni mēneša vidū vai pie tā beigām," saka 49 gadus vecā K.Stenlija. "Viegli nav. Es lūdzos." Pārtikas cenu pieaugums rada spriedzi un protestus visā pasaulē, un pat turīgajai ASV no tās nav izdevies izvairīties. K.Stenlijas stāsts amerikāņu vidū kļūst aizvien biežāk sastopamāks, palielinot pieprasījumu pēc pārtikas taloniem un citām palīdzības programmām. Nākamgad talonus varētu izmantot 28 miljoni jeb desmitā daļa ASV iedzīvotāju - jauns rekords, ja neskaita īsu brīdi pēc 2005.gada viesuļvētrām. Budžetam tas izmaksās ap 39 miljardiem dolāru jeb nepilnus 18 miljardus latu. Šogad pārtikas cenu pieaugums ASV tiek lēsts ap pieciem procentiem. Daļēji tajā vainojams strauji augošais pieprasījums Ķīnā un Indijā, bet daļēji - sliktais laiks un pārtikas ražošanas upurēšana par labu biodegvielai. "Cilvēki negrib runāt par badu Amerikā, jo tam nevajadzētu notikt. Vai tad ar to netikām galā jau pirms paaudzes vai divām?" retoriski vaicā Mērilendas Pārtikas talonu programmas vadītājs Kevins Makgvairs. "Izrādās, ka ne." Palīdzības saņēmēju skaits Mērilendā kopš pagājušā gada ir palielinājies par 12 procentiem.
Jāsavelk josta
Problēmu vēl vairāk padziļina ASV ekonomikas pasliktināšanās. Pārtikas talonu saņēmēju skaita pieaugumu daudzi uzskata par liecību visas valsts gaidāmajai krīzei. Turklāt tagad aizvien vairāk lūdzēju vidū ir strādnieki, jo ar viņu mazajām algām iztikai vairs nepietiek. "Darbs vairs nav glābiņš. Pat ar diviem vai trim darbiem brīžiem nepietiek," stāsta Ziemeļdakotas Pārtikas fonda pārstāve Mārsija Paulsone. Šajā štatā gandrīz pusē talonu saņēmēju ģimeņu ir vismaz viens strādnieks.
"Mūsu pieliekamie tiek iztukšoti acumirklī," saka Ilinoisas Bada koalīcijas vadītāja Diāna Dohertija. Viņas organizācija palīdz trūkumcietējiem saņemt pārtikas talonus un pierakstīties palīdzības programmās. Viņa stāsta, ka taloni augsto cenu dēļ beidzas ātrāk nekā iepriekš - nereti pat divu nedēļu laikā. Aizvien vairāk programmā ir jaunpienācēju. "Viņi vienkārši nespēj savilkt galus kopā. Ar savām niecīgajām algām viņiem jāuzaudzina ģimenes, bet augstas ir arī mājokļu un degvielas cenas."
No K.Makgvairs Mērilendas uzskata, ka valdībai jāpalielina dotācijas pārtikas taloniem. Šīgada sākumā cilvēki vidēji mēnesī saņēma 100 dolāru (46 latus) - aptuveni dolārs maltītei. Šo skaitli valdība palielinās jūnijā, taču cilvēki nekādu labumu neizjutīs līdz oktobrim. K.Stenlija cer, ka amatpersonas rīkosies ātrāk. "Ja viņi paši būtu dzīvojuši šādā nabadzībā, viņi mūs saprastu labāk," ir pārliecināta piecbērnu māte.
Badoties neļaus
Programmas pārstāvji tomēr uzsver, ka taloni nav paredzētas pilnīgai ģimeņu pārtikas budžetam. Trūkumcietējiem eksistē arī citas palīdzības programmas - skolu brīvpusdienas, pēcskolas programmas, pārtikas fondi.
"Mēs uzskatām, ka nevienam amerikānim nedrīkst ļaut badoties," apgalvo lauksaimniecības ministra vietnieka palīdze Keita Hjūstone. Viņa uzskata, ka talonu saņēmēju skaita pieaugums jāuztver pozitīvi, jo tas liecina par cilvēku informētību.
Valdība tagad plāno pārtikas talonu programmas budžetu nākamās desmitgades laikā palielināt par 10 miljardiem dolāru (4,6 miljardiem latu). Tikmēr vietējās amatpersonas cilvēkiem māca dzīvot taupīgi - piemēram, pirkt gaļu ar atlaidēm un tad to sasaldēt.
Tas gan ir vājš mierinājums tādiem cilvēkiem kā Sandra Faulere. 42 gadus vecā vientuļā māte nesen pieteicās pārtikas talonu programmā un savu situāciju raksturo kā bezizeju. Viņa kārto šķiršanos, un tās laikā iekrājies liels īres parāds. "Ceru, ka varēšu vismaz pabarot savus bērnus," viņa saka. "Esmu gaidījusi rindās pēc pārtikas. Noliktavās izvēle ir ļoti ierobežota - labākajā gadījumā tur būs olas vai konservi."
Vairākums ekspertu paredz, ka pārtikas un degvielas cenas nekritīsies vēl vismaz divus, trīs gadus. Pat "pārticības zemes" iemītniekiem to izturēt nebūs viegli. "Nāksies palielināt drošības tīklu," saka K.Makgvairs.