Medvedevs un Janukovičs arī tiksies Kijevā, lai apspriestu atomenerģētikas drošības paaugstināšanas jautājumus.Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko nepiedalīsies katastrofas piemiņas pasākumos Ukrainā, paziņoja viņa preses dienests. Baltkrievijas opozīcija otrdien Minskā rīkos nevis tradicionālo "Černobiļas gājienu", bet tikai mītiņu, jo Minskas pašvaldība nav atļāvusi šo gājienu.Piemiņas pasākumi Ukrainā sākās ar aizlūgumu par Černobiļas AES avārijas upuriem, kuru Kijevā noturēja Krievijas pareizticīgo baznīcas vadītājs - Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils.Patriarha vadītais dievkalpojums notika Darņicas rajonā erceņģeļa Miķeļa dievnama kompleksa teritorijā, kur atrodas piemineklis avārijas seku likvidatoriem. Dievnama komplekss tika izveidots 1990.gadā, bet pieminekli uzcēla 1992.gadā.Uz patriarha noturēto aizlūgumu sapulcējās apmēram 700 cilvēku, starp kuriem bija daudzi avārijas seku likvidatori, kā arī Ukrainas premjerministrs Nikolajs Azarovs un Kijevas un visas Ukrainas metropolīts Vladimirs. Daudzi turēja rokās ziedus un aizdegtas sveces.Ukrainas Černobiļas savienības vadītājs Jurijs Andrejevs pavēstīja žurnālistiem, ka Černobiļas atomkatastrofas seku likvidācijā piedalījušies 829 tūkstoši cilvēku no visas Padomju Savienības, tai skaitā 356 tūkstoši no Ukrainas. No katastrofas seku likvidatoriem no Ukrainas 219 tūkstoši vēl ir dzīvi.Černobiļas katastrofa notika 1986.gada 26.aprīlī Černobiļas AES 4.reaktorā blakus Pripetes pilsētai Ukrainā. Sprādziens no reaktora izsvieda kodoldegvielu un grafīta kontrolstieņu fragmentus, kas nokrita ap reaktora ēku, kā arī uz turbīnu halles un 3.reaktora ēkas jumta.Radioaktīvie izmeši ar vēju un nokrišņiem piesārņoja lielāko daļu Eiropas, 60% radioaktīvo izmešu nokrita Baltkrievijā. Lielās platībās Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika evakuēti vairāk nekā 336 tūkstoši iedzīvotāju.Sprādzienā gāja bojā divi Černobiļas AES darbinieki. Vēl 28 darbinieki un glābēji nomira no apstarojuma nākamo mēnešu laikā.Padomju Savienības oficiālā ziņu aģentūra TASS ziņoja par Černobiļas AES katastrofu tikai 28.aprīlī pēc tam, kad Zviedrijā bija konstatēts neparasti augsts radiācijas līmenis.Pēc Černobiļas AES avārijas virs sprādziena izpostītā 4.reaktora tika uzbūvēts pagaidu sarkofāgs no betona. Nākamo gadu laikā ir paredzēts uzbūvēt jaunu sarkofāgu, jo pašreizējais pārsegs ir savu laiku nokalpojis un tajā arvien parādās plaisas un caurumi, no kuriem vidē nonāk radioaktīvais piesārņojums.Ukrainas valdībai ir izdevies savākt 575 miljonus eiro (402 miljonus latu) no nepieciešamajiem 740 miljoniem eiro (518 miljoniem latu), kas paredzēti jauna sarkofāga būvniecībai virs AES 4.kodolreaktora.Starptautiskie līderi pagājušo otrdien Kijevā notikušā ziedotāju konferencē solīja piešķirt miljoniem latu vērtas summas sarkofāga pabeigšanai. Eiropas Savienība sarkofāga izbūvei piešķirs 110 miljonus eiro (77 miljonus latu), bet Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka varētu piešķirt no 120 līdz 180 miljoniem eiro (84-26 miljonus latu). Savukārt no valstīm vislielāko summu ziedos ASV - 123 miljonus eiro (86 miljonus latu).Latvija vienīgā no Baltijas valstīm neplāno piešķirt naudu Černobiļas AES sarkofāga izbūvei. Igaunija Černobiļas AES sarkofāgam piešķīrusi 25 tūkstošus eiro (17,6 tūkstošus latu), bet Lietuva - 10 tūkstošus eiro (7028 latus).
Pasaule piemin Černobiļas AES katastrofas 25.gadskārtu
Pasaulē otrdien ar dažādiem piemiņas pasākumiem tiek atzīmēta Černobiļas AES katastrofas 25.gadskārta laikā, kad bažas par atomenerģētikas drošību ir pastiprinājusi krīze zemestrīces un cunami bojātajā Fukusimas 1.AES Japānā.Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs otrdien apmeklēs piemiņas pasākumus bijušās Černobiļas AES tuvumā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.