Pētījuma autori prognozē, ka varētu tikt izgudroti līdzekļi, kas uzlabo kareivju spējas, liek ienaidniekiem aizmigt un nodrošina, ka gūstekņi kļūst runīgāki.Taču viens no iespaidīgākajiem zinātnieku modelētajiem scenārijiem paredz, ka varētu tikt attīstīta smadzeņu signālu apstrāde, kas karavīra smadzenes tieši savienotu ar militāro aprīkojumu, piemēram, ar bezpilota lidmašīnām vai ieročiem.
Otrdien publicētajā pētījumā paskaidrots, ka šādu pieņēmu ļauj izteikt fakts, ka mazāka mēroga smadzeņu signālu apstrāde jau pastāv, pagaidām ļaujot cilvēkiem tikai ar prāta palīdzību kustināt kursoru vai ķermeņa protēzes.
Karaliskās biedrības pētījumā uzsvērts, ka Lielbritānijas valdībai vajadzētu nodrošināt maksimāli iespējamo caurskatāmību militāro pētījumu un kārtības uzturēšanas tehnoloģiju jomā.
"Smadzenes spēj apstrādāt tādus attēlus kā, piemēram, mērķus daudz ātrāk, nekā cilvēks pats spēj to apjēgt, tāpēc ar smadzeņu signāliem darbināmi ieroči dod vērā ņemamas priekšrocības ātruma un precizitātes ziņā, salīdzinot ar citām ieroču kontroles metodēm," teikts pētījumā.
Pētījuma autori uzsver, ka ļaunprātīga neirobioloģijas atklājumu izmantošana kļuvusi iespējama, taču nav sīkāk izklāstījuši tās potenciālo bīstamību.
Lai arī atklājumu sabiedriskais labums ir neapstrīdams, piemēram, smadzeņu saslimšanu un garīgo slimību ārstēšanā, taču nevar noliegt jauno tehnoloģiju radītos draudus drošībai. "Nākotnē neirobioloģija kļūs ietekmīgāka," norāda profesors Rods Flauers, pētījumu izstrādājušās zinātnieku grupas vadītājs. "Cilvēki redz daudzveidīgās iespējas, taču pagaidām tikai retā ideja ir radusi pielietojumu. Jebkurš solis uz priekšu iesākas šādā veidā."
"Ja tu kontrolē vadāmo šāviņu, un tas trāpa nepareizajam mērķim (..), kurš ir vainīgs - tu vai smadzeņu signālu apstrādes tehnoloģija?" zinātnieks vērš uzmanību uz neirobioloģijas atklājumu galveno dilemmu. "Robeža starp individuālo atbildību un mašīnas darbību pamazām izzūd. Kur beidzas cilvēks un kur sākas mašīna?"
Kā atzīst kognitīvās neirobioloģijas pētnieks Vinss Klārks, viņam dara raizes, ka neirobioloģija var tikt izmantota militāriem mērķiem. "Kā zinātniekam man grūti pieņemt, ka mans darbs kādu varētu apdraudēt," saka Klārks. "Es gribu mazināt ciešanas un padarīt pasauli par labāku vietu, taču pasaulē ir cilvēki, kuru nodomi ir atšķirīgi, un es nezinu, kā ar to cīnīties."
Lielbritānijas aizsardzības ministrs šo pētījumu vēl nav komentējis.