Oksfordas Universitātes politiskā ekonomista Deivida Staklera un Stenforda universitātes Slimību profilakses pētījumu centra medicīnas un epidemioloģijas profesora Sandžeja Basu veiktajā aptuveni desmit gadus ilgajā pētījumā salīdzināti dati no pašreizējās ekonomiskās krīzes, Padomju Savienības sabrukumam deviņdesmitajos gados sekojošās krīzes postpadomju telpā un ASV 20.gadsimta trīsdesmito gadu "Lielās depresijas".
Pētnieki norāda, ka šā gadsimta "Lielās recesijas" un tai sekojošo taupības pasākumu laikā Eiropā un Ziemeļamerikā reģistrētas vairāk nekā 10 000 pašnāvības un līdz miljonam depresijas gadījumu.
Savukārt Grieķijā līdz ar medicīnas budžetu apgriešanu kopš 2011.gada par vairāk nekā 200% pieaudzis HIV inficēšanās gadījumu skaits, kas galvenokārt saistīts ar narkotiku lietošanas palielināšanos. Grieķija arī piedzīvo vairākās desmitgadēs pirmo malārijas uzliesmojumu, kas seko finansējuma samazināšanai odu apkarošanas programmām.
ASV pašnāvību līmenis pamazām pieaudzis kopš 2000.gada, bet 2007.-2009.gada finanšu krīzes laikā piedzīvoja strauju lēcienu. Pašnāvību apjoms lielāks bija tajos štatos, kur reģistrēts lielāks bezdarba pieaugums. Turklāt 2009.gadā pašnāvībā dzīvi beigušo cilvēku skaits pirmo reizi pārsniedza autoavārijās bojā gājušo skaitu, teikts pētījumā.
Vairāk nekā pieci miljoni amerikāņu recesijas laikā zaudējuši pieeju veselības aprūpei, bet Lielbritānijā aptuveni 10 000 ģimenes taupības pasākumu dēļ palikušas bez pajumtes, apgalvo pētnieki.
Pēc Padomju Savienības izjukšanas 1991.gadā sabruka arī agrāko komunistisko valstu ekonomika, vienlaikus pieaugot nabadzībai.
Pētījuma autori apgalvo, ka visās valstīs situācija tomēr neesot bijusi vienāda. Pēc viņu domām, Krievija, Kazahstāna un Baltijas valstis esot piemērojušas ekonomikas "šoka terapijas" programmas un tāpēc piedzīvojušas vislielāko pašnāvību, sirdslēkmju un alkohola lietošanas izraisītu nāves gadījumu skaita pieaugumu.
Savukārt Baltkrievija, Polija un Slovēnija, pēc autoru domām, esot izraudzījušās pakāpenisku ekonomikas sistēmu pāreju un šo valstu sabiedrības veselības rādītāji bija labāki.
"Mūsu politiķiem jāņem vērā ekonomikas politikas nopietnās un dažkārt smagās sekas veselības aprūpes sistēmā," norādīja Staklers. "Mēs atklājām postošu ietekmi, kā HIV un malārijas uzliesmojums, medikamentu trūkums, zaudēta pieeja veselības aprūpei un alkohola lietošanas, depresijas un pašnāvību pieaugums. Taupības pasākumiem ir postošs iespaids," sacīja Staklers.
Pēc pētnieku aprēķiniem, sabiedrības veselības programmās ieguldītais katrs viens dolārs var ienest līdz trim dolāriem ekonomiskā izaugsmē. Līdzekļu ieguldīšana sabiedrības veselībā ne tikai glābj dzīvības recesijas laikā, bet arī palīdz veicināt ekonomikas atlabšanu.
Staklera un Basu pētījuma rezultāti apkopoti grāmatā The Body Economic: Why Austerity Kills.