Par pasaules investoru rīcībā esošajiem zelta krājumiem tradicionāli informē kompānija Thomson Reuters GFMS, kura savus datus atjauno ik gadu. Atbilstoši tās jaunākajiem aprēķiniem, pašlaik cilvēces rīcībā ir 171 300 tonnas šī metāla – tieši tik, lai pietiktu V. Bafeta kubam, un pat mazliet vairāk, raksta BBC News.
Tomēr ne visi piekrīt GFMS aprēķiniem. Novērtējumi svārstās robežās no 155 244 līdz 2,5 miljoniem tonnu, kamdēļ aktuāls ir jautājums, no kurienes šāda milzīga starpība?
Daļēji tas skaidrojams ar faktu, ka zeltu iegūst jau ļoti sen – vairāk nekā sešus tūkstošus gadu. Pirmās zelta monētas tika izkaltas aptuveni 550. gadā pirms mūsu ēras – to paveica Līdijas (mūsdienu Turcijas teritorijā) valdnieks Krēzs. Zelta monētas ātri kļuva par universālu preču un pakalpojumu apmaksas līdzekli Vidusjūras reģionā, uzskata izdevums.
Ap 1492. gadu, kad Kolumbs ieradās Amerikā, pasaulē kopumā, pēc GFMS datiem, bija iegūtas 12 780 tonnas zelta. Tomēr kompānijas Gold Money dibinātājs Džeimss Tērks uzskata, ka šis skaitlis ir ievērojami pārspīlēts, jo zelta ieguves tehnoloģija līdz pat viduslaikiem bija ļoti primitīva. Pēc viņa domām, līdz tam laikam iegūtā visa zelta daudzums bija tikai 297 tonnas. Attiecīgi arī mūsdienu zelta daudzumam jābūt apmēram par 10% mazākam nekā Thompson Reuters GFMS novērtējums, jeb 155 244 tonnas, vēsta BBC News.
Daži no investoriem ir gatavi ticēt šiem skaitļiem, tomēr daudzi analītiķi uzskata Dž. Tērka aprēķinus par nepilnīgiem, un viens no viņiem pat norādīja, ka salīdzināt Dž. Tērku ar GFMS ir tas pats, kas uztvert džedaju reliģiju tikpat nopietni kā kristietību, teikts publikācijā.
Visbeidzot pastāv arī trešā analītiķu grupa, kuras pārstāvji nešaubās, ka gan Dž. Tērks, gan GFMS ir ievērojami samazinājuši reālos skaitļus. „Tikai viens pats faraona Tutanhamona zelta sarkofāgs svēra pusotru tonnu, un iedomājaties, kāds daudzums zelta bija neskaitāmās citās kapenēs, kuras izlaupīja, neatstājot nekādas liecības,” uzskata Džena Skoilza no investīciju firmas The Real Asset Company.
Ja Dž. Tērks tikai nedaudz pielabo GFMS datus par zeltu, kas iegūts pēc 1492. gada, tad Dž. Skoilza norāda, ka pat šodien daudzas valstis – zelta ieguvējas nelabprāt dalās ar precīziem datiem. Savukārt vairākos pasaules reģionos pastāv plaša nelikumīga zelta ieguve bez jebkādas oficiālas uzskaites, raksta BBC News.
Dž. Skoilza nemin konkrētus skaitļus, tomēr viņas vietā to mēģināja darīt neatkarīgais Zelta standarta institūts, kura eksperti uzskata, ka ja tiktu iztukšoti visi banku seifi un dārglietu lādes, tiktu savākts ne mazāk par 2,5 miljoniem tonnu zelta.
BBC News gan norāda, ka „patiesība šajā gadījumā ir paslēpta aiz septiņām atslēgām”, bez tam visi aprēķini ir balstīti uz pieņēmumiem, kuri var izrādīties kļūdaini. Ar pilnu pārliecību var apgalvot vienīgi to, ka tuvākajā laikā mums nedraud palikšana bez zelta. Kā liecina ASV Ģeoloģiskā dienesta novērtējums, zelta apjoms tikai izlūkotajās atradnēs ir 52 tūkstoši tonnu, un pasaulē nešaubīgi ir vēl daudz neizlūkotu vietu.
Vienlaikus atrodas iemesli arī uztraukumam. Līdz šim nepastāvēja gandrīz nekādi zelta zudumi, jo vieni izstrādājumi vienkārši tika pārkausēti par citiem. Tomēr šodien zelts arvien biežāk tiek izmantots elektroniskajā rūpniecībā, turklāt brīžiem tik mikroskopiskos apjomos, ka atgūt to no savu laiku nokalpojušajiem izstrādājumiem ir ekonomiski neizdevīgi. Savukārt tas pirmoreiz vēsturē ir novedis pie neatgriezeniskiem šī dārgmetāla zudumiem, noslēdz BBC News.