gada katastrofas bija jāizplata uzreiz, nemaldinot sabiedrību par to, vai reaktora kodols pēc cunami izraisītajiem bojājumiem un sprādzieniem palicis neskarts, vai tomēr ir bažas par radioaktīvā materiāla nonākšanu vidē. Cunami rezultātā spēkstacija palika bez elektroapgādes, kas liedza darbināt dzesēšanas sistēmas, tādējādi ļaujot reaktora kodolam strauji uzkarst.Eksperti norāda, ka reaktora kodols sācis pārkarst un kust jau pirmajaš stundās pēc cunami. Reaktora iekšējie drošības noteikumi paredzēja - par draudiem publisks paziņojums jāizplata jau brīdī, kad bojājumu apjoms kodolam pārsniedz 5%. Trīs dienas pēc katastrofas kompānija Japānas varas iestādēm atklāja, ka bojāti 50% no reaktora kodola, taču publiski šo informāciju slēpa vēl divus mēnešus. TEPCO sola, ka par notikušo notiks iekšējā izmeklēšana, kurā tiks noskaidrots, kāpēc pēc katastrofas atbildīgo rīcība neatbilda iekšējām drošības procedūrām.Jāatgādina, ka Fukušimas reaktora katastrofa 2011.gada martā ir otra lielākā kodolkatastrofa vēsturē uzreiz aiz Černobiļas AES katastrofas. Rezultātā Japānas varas iestādēm nācās evakuēt vairāk nekā 160 tūkstošus cilvēku.
Radioaktīvā materiāla noplūde Fukušimas AES tika noklusēta divus mēnešus
Kompānija Tokyo Electric Power Company (TEPCO), kas uzturēja Fukušimas reaktoru, atklājusi - pēc katastrofālā cunami, kas skāra arī reaktoru, kompānija zināja par radioaktīvā materiāla noplūdi no reaktora jau divus mēnešus, pirms izplatīja oficiālu paziņojumu, vēsta CNN.TEPCO paziņojumā atzina, ka paziņojums pēc 2011.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.