Vaicāts, kādā gadījumā Latvija būtu gatava uzlikt veto, ministrs atbildēja: "Es jau laikam to esmu iezīmējis, to ir iezīmējusi arī Latvijas delegācija - ja mēs paliekam paši pēdējie tiešmaksājumu ziņā. (..) Pēc [pēdējā] piedāvājuma tā izriet."
Rinkēvičs skaidroja, ka salīdzinājumā ar novembrī piedāvāto finanšu apjomu 7.februāra piedāvājumā izmaiņas tiešo maksājumu un kohēzijas jomā nav notikušas. Vēl tiekot analizēts, kas ir noticis ar lauku atbalsta programmas sadaļu.
Mēs vēl esam gatavi pastrādāt uz to, lai tiešmaksājumu izlīdzinājums noritētu straujāk nekā pašlaik piedāvātajā variantā ar 2019.gadu, sacīja ārlietu ministrs. Tomēr viņš uzsvēra, ka jau pašlaik piedāvājums paredz, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu Latvija 2019.gadā saņems tiešmaksājumus ar 106% pieaugumu. "Tas ir solis uz priekšu," norāda Rinkēvičs.
Jāatgādina, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) samērā asi piektdien Briselē notiekošajā ES budžeta samitā kritizējis Eiropadomes prezidenta van Rompeja piedāvājumu. Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke norādīja, ka premjers ņēmis vārdu, argumentēti un kritiski izteicies par Rompeja piedāvājumu, vēlreiz uzsverot un pamatojot Latvijas prioritātes.
Tiek lēsts, ka ES līderu debates, kas šobrīd norit aiz slēgtām durvīm, ir gana asas, dalībvalstīm izsakot kritiku van Rompeja piedāvātajam kompromisa budžetam.
Jau ziņots, ka piektdien no rīta pēc vairāk nekā 12 stundu ilgušām konsultācijām Eiropadomes prezidents nāca klajā ar jauno kompromisa piedāvājumu ES dauzgadu budžetam. Kopumā 2014.-2020.gada budžetu tiek piedāvāts samazināt vēl par vairāk nekā 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu).
Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas nav uzlabojušās, proti, van Rompejs līdzīgi kā pērn novembrī piedāvā kohēzijas maksājumu griestus Latvijai noteikt 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), kā arī līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Eiropadomes priekšsēdētājs savā jaunajā piedāvājumā nav iekļāvis izmaiņas tiešmaksājumos un kohēzijas aploksnē arī attiecībā uz pārējām Baltijas valstīm.
Latvijas mērķis ir nākamajā finanšu perspektīvā saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz esošajā līmenī - 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) jeb 2,9% no IKP. Tāpat Latvijas pozīcija ir panākt, ka tiešmaksājumu apjoms mūsu valsts lauksaimniekiem jāpalielina vismaz līdz Rumānijas līmenim jeb jāsasniedz aptuveni 80% no vidējā līmeņa ES jau no 2014.gada. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.