"Jau otro ES prezidenta vēlēšanu laikā mums parādīsies daudz izteiktāka, nekā pašlaik, eiropeiskā pašapziņa," piebildis Šoible, uzsverot, ka iestājas par tādu Eiropu, kuras pilsoņi būtu gatavi nodot nacionālo varas iestāžu kompetences apvienotās Eiropas institūtiem. "Kamēr neizveidosies vienota Eiropas sabiedriskā doma, un līdz laikam, kamēr pilsoņiem daudz svarīgāks būs jautājums par to, kas atrodas pie varas atsevišķā ES dalībvalstī, mums nebūs iespējams netraucēti īstenot vienotu Eiropas finansiālo politiku,” atzīmējis Vācijas finanšu ministrs.
Interesanti, ka vēl tālāk attīstīt Šoibles ideju piedāvājuši Vācijas zaļie. Pēc partijas līdzpriekšsēdētāja Džema Ozdemira vārdiem, nepieciešams apvienot ES prezidenta amatu ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja posteni, kuru pašlaik ieņem Žozē Manuels Barrozu.
Jāatgādina, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājs ir ES izpildvaras vadītājs, kurš par savām darbībām ir atbildīgs Eiropas Parlamenta priekšā. Savukārt par ES prezidentu tiek dēvēts Eiropas Padomes prezidents, kura darbību kontrolē ES dalībvalstu valdības. Kopš 2010. gada janvāra šo posteni ieņem bijušais Beļģijas premjers Hermans van Rompujs.
Līdztekus Eiropas Savienības Padomei, kas zināma arī kā Ministru Padome, Eiropas Padome ir otrs galvenais ES starpvaldību institūts. Tās galvenais uzdevums ir nevis normatīvi-tiesisko aktu izstrāde, bet gan kompromisu starp ES dalībvalstīm meklēšana un savienības tālākās attīstības virzienu definēšana.