Tas ir par 26 miljardiem dolāru (14 miljardiem latu) vairāk, nekā noteica aprīlī izvirzītais mērķis, atzīmēja Lagarda. "Lielas un mazas valstis ir apvienojušās ap mūsu aicinājumu rīkoties, un vēl citas var pievienoties," teikts Lagardas paziņojumā.
Kopumā fondam apsolīti 456 miljardi dolāru, kas gandrīz dubulto tā kreditēšanas spējas.
SVF norādīja, ka attīstības valstis kopumā fondam piedāvājušas 95,5 miljardus dolāru, Ķīnai nodrošinot 43 miljardus dolāru, Brazīlija, Krievija, Indija un Meksika katra atvēlējusi desmit miljardus dolāru, bet pieci miljardi dolāru tiks iegūti no Turcijas.
Lagarda pavēstīja, ka vēl 12 valstis piekritušas piedalīties SVF līdzekļu palielināšanā, tādējādi kopējam valstu skaitam sasniedzot 37. Taču šo līdzekļu piešķiršana tika pavadīta ar brīdinājumu no attīstības valstīm, ka nepieciešams veikt izmaiņas SVF, kurā ilgstoši dominējuši šobrīd grūtībās nonākušās Eiropas lielvalstis un ASV, kas pašas gan nav piešķīrušas līdzekļus fondam.
Lai arī Vašingtona ir uzstājusi, ka Eiropai ir pietiekams resursu apjoms, lai atrisinātu savas problēmas patstāvīgi, ir arī skaidrs, ka, ņemot vērā ASV ekonomiskās problēmas, sašķeltais Kongress patlaban nav noskaņots sniegt finanšu palīdzību citiem.
Paziņojums par SVF līdzekļu palielināšanu arī pielicis punktu spekulācijām par to, cik daudz tā dēvētās BRICS valstis - Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika - ir gatavas atvēlēt.
Ķīnas devums bija visvairāk gaidītākais, ņemot vērā, ka tās ārvalstu valūtas rezerves veido 3,2 triljonus dolāru. Ķīna paziņoja, ka tā šim nolūkam atvēlēs 43 miljardus dolāru, kas ir vien mazāk par Japānu un Vāciju, kas solījušas attiecīgi 60 miljardus dolāru un 54,7 miljardus dolāru.
Valstis un to atvēlēto līdzekļu apjoms SVF resursu palielināšanai:
Japāna - 60 miljardi dolāru;
Vācija - 54,7 miljardi dolāru;
Ķīna - 43 miljardi dolāru;
Francija 41,4 miljardi dolāru;
Itālija - 31 miljards dolāru;
Spānija - 19,6 miljardi dolāru;
Nīderlande - 18 miljardi dolāru;
Lielbritānija - 15 miljardi dolāru;
Saūda Arābija - 15 miljardi dolāru;
Dienvidkoreja - 15 miljardi dolāru;
Beļģija - 13,2 miljardi dolāru;
Zviedrija - vismaz 10 miljardi dolāru;
Brazīlija - 10 miljardi dolāru;
Indija - 10 miljardi dolāru;
Meksika - 10 miljardi dolāru;
Krievija - 10 miljardi dolāru;
Šveice - 10 miljardi dolāru;
Norvēģija - 9,3 miljardi dolāru;
Polija - 8,3 miljardi dolāru;
Austrija - 8,1 miljards dolāru;
Austrālija - 7 miljardi dolāru;
Dānija - 7 miljardi dolāru;
Turcija - 5 miljardi dolāru;
Somija - 5 miljardi dolāru;
Singapūra - 4 miljardi dolāru;
Luksemburga - 2,7 miljardi dolāru;
Slovākija - 2,1 miljards dolāru;
Čehija - 2 miljardi dolāru;
Dienvidāfrika - 2 miljardi dolāru;
Kolumbija - 1,5 miljardi dolāru;
Slovēnija - 1,2 miljardi dolāru;
Malaizija - 1 miljards dolāru;
Jaunzēlande - 1 miljards dolāru;
Taizeme - 1 miljards dolāru;
Filipīnas - 1 miljards dolāru;
Kipra - 600 miljoni dolāru;
Malta - 300 miljoni dolāru.