Tas bija nopietns pārbaudījums. Intervija ar Gruzijas parlamenta spīkeru

Augusta notikumi un tiem sekojošā ekonomiskā krīze diemžēl ir mainījuši situāciju. Tomēr galvenais ir tas, ka mūsu ekonomika šo eksāmenu ir nolikusi. Arī tad, kad valstī bija okupācijas armija, pilnībā funkcionēja banku sistēma, neviena banka nebankrotēja, saglabājās stabila valūta. Protams, pašlaik ekonomiskā krīze ietekmē arī Gruziju, taču savā ziņā mums ļoti palīdz starptautiskā sabiedrība. Pirms mēneša Briselē notika donorvalstu konference, kurā tika apspriesta ekonomiskā palīdzība Gruzijai. Donorvalstis piekrita turpmāko divu gadu laikā piešķirt mums 4,5 miljardus dolāru. Daļu šīs naudas — aptuveni 300 miljonus dolāru — jau esam saņēmuši. Šī nauda palīdzēs mums pārdzīvot gan agresijas, gan ekonomiskās krīzes sekas. Naudu izlietos infrastruktūras atjaunošanai un mūsu ļoti liberālās ekonomikas atbalstam. 20% mūsu ekonomikas veido tiešās investīcijas. Protams, uz krīzes fona investīcijas ies mazumā. Donorvalstu nauda palīdzēs līdzsvarot investīciju samazināšanos. Daļa naudas tiks izlietota, lai palīdzētu bēgļiem un pārvietotajām personām, lai sagādātu viņiem mājokļus. Runājot par sociālo situāciju, jāteic, ka zināms satraukums jūtams — gan uz agresijas, gan uz krīzes fona. Tuvojas ziema — vai tiks piegādāta gāze, vai nekāps energoresursu cenas. Protams, tāpat kā citās zemēs, arī pie mums cilvēkus satrauc sadzīves jautājumi. Taču pašlaik nav pamata teikt, ka sabiedrībā būtu jūtama kaut kāda īpaša sociālā spriedze. Gruzijā pastāv sistēmiskā opozīcija. Gruzijas opozīcija dabiskā ceļā sadalījusies divās daļās: daļa opozīcijas pēc parlamenta vēlēšanām atteicās no mandātiem un izvēlējās radikālu konfrontāciju ar valdību, cita — paturēja mandātus un strādā kā parlamentārā opozīcija citās valstīs, arī Latvijā. Ar radikālo opozīciju mums diemžēl nav nekādas strukturētas sadarbības, un tā ir šīs opozīcijas daļas principiāla nostāja — kritizēt un nesadarboties. Turpretim ar parlamentā pārstāvēto opozīciju mēs atsevišķos jautājumos varam sadarboties. Runa ir par drošības un demokrātijas attīstības programmu. Protams, ir virkne jautājumu, kuros mūsu viedokļi krasi atšķiras.Deviņdesmito gadu pirmās puses pilsoņu kara laikā Dienvidosetijā nebija etnisko tīrīšanu. Līdz šim karam nebija nekādas gruzīnu un osetīnu konfrontācijas, pat ne sadzīviskas. Gruzīnu un osetīnu ciemi izvietojušies kā uz šaha dēļa. Visos politiskās konfrontācijas gados gruzīnu un osetīnu saskarsmē nebija nekādu problēmu. Tieši uz šī pamata noregulējums Dienvidosetijā varēja tikt panākts vieglāk nekā Abhāzijā, kur notika etniskā tīrīšana un gruzīni un abhāzi zaudēja jebkādus kontaktus. Diemžēl augustā viss mainījās — notika plaša etniskā tīrīšana. Gruzīnu ciemus pilnībā iznīcināja — ar celtniecības tehniku, nolūkā panākt, lai nākotnē to kādreizējie iemītnieki tur neatgrieztos. Visiem Dienvidosetijā dzīvojušajiem gruzīniem nācās doties bēgļu gaitās. Par etnisko tīrīšanu ir atbildīga Krievija — kā jau valsts, kas tajā laikā bija okupējusi šo teritoriju. To atzinusi Eiropas Padome un daudzi novērotāji. Gruzija ir iesniegusi prasību Hāgas starptautiskajā tiesā, un tiesa ir pieņēmusi iesniegumu.Gruzijā ir paliela osetīnu kopiena. Kā viņiem klājas? Osetīni pārējā valsts teritorijā apliecina, ka melīgs ir Krievijas apgalvojums par gruzīnu un osetīnu nespēju dzīvot kopīgi. Kopumā Gruzijā dzīvo aptuveni 120 tūkstoši osetīnu, no tiem aptuveni 50 tūkstoši mīt Dienvidosetijā. Arī ārpus Dienvidosetijas pastāv osetīnu kompakti apdzīvotas vietas, un tur ir skolas ar osetīnu mācībvalodu, televīzijā ir programmas osetīniski. Nav nekādu saskarsmes problēmu. Arī pēc bruņotā konflikta, un tas ir iepriecinoši, jo osetīni ir tāda pati Gruzijas sabiedrības daļa kā gruzīni. Par to visu pārliecinājās starptautiskie novērotāji. Problēmas ir tikai tur, kur izpaužas Krievijas politiskā griba — darīt tā, lai problēma pastāvētu. Nesen notika Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili tālruņa saruna ar jaunievēlēto ASV prezidentu Baraku Obamu. Kādi temati tika skarti? Runa bija par jaunās ASV administrācijas plāniem attiecībā uz Gruziju. ASV atbalsts mums ir ļoti svarīgs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris un arī valsts, kas nodrošināja atbalstu Gruzijai, arī atbalstu Gruzijas neatkarībai. Man pašam augustā iznāca tikties ar Baraku Obamu, kad viņš vēl bija senators. Pārliecinājos, ka viņš labi pārzina Gruzijas problēmas un viņam ir absolūti adekvāts nākotnes redzējums — ko un kā vajadzētu darīt, lai atbalstītu Gruziju. Vēl Obama apliecināja atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņa prezidentūras laikā Gruzijas un ASV attiecību līmenis nemainīsies un pat attīstīsies tālāk. Tā tad arī bija prezidentu sarunas galvenā daļa.Nesen Ženēvā notika otrā daudzpusējā tikšanās jautājumā par Aizkaukāza nākotni. Abhāzija un Dienvidosetija grib būt pilntiesīgas tikšanās dalībnieces. Vai šiem saietiem ir jēga? Ir jēga. Dialogam jebkurā gadījumā ir jēga. Mēs uzskatām, ka izeja panākama dialoga ceļā, meklējot kompromisus. Protams, mums ir sava "sarkanā līnija": nekad nepiekritīsim leģitimizēt Abhāzijas un Dienvidosetijas separātiskās varas iestādes. To pārstāvji nevarēs piedalīties sarunās kā neatkarīgu valstu pilnvarotie. Tādu nostāju ieņēmušas visas sarunās iesaistītās valstis, atskaitot Krievijas Federāciju. Cik nopietni tiek aplūkots bēgļu atgriešanās jautājums? Ja Abhāzijā atgriezīsies kaut vai 80% bēgļu, tāda Abhāzijas valsts vienkārši pārstās pastāvēt — demogrāfisko proporciju dēļ. Abhāzi arī tagad Abhāzijā neveido iedzīvotāju vairākumu. Ir tāds jēdziens kā cilvēka pamattiesības, kas ietver sevī tiesības izvēlēties dzīvesvietu. Skaitļi nekādi neietekmē cilvēka tiesības dzīvot savā mājā pašam. Šie cilvēki ir etniskās tīrīšanas upuri. Ženēvas apspriedei bēgļu jautājums ir pieteikts, taču vēl nav skatīts. Redzēsim. Pašiem abhāziem būtu labāk, ja tur atgrieztos gruzīni, ar kuriem tomēr dzīvots kopā. Ja Abhāzija kļūs par Krievijas sastāvdaļu, tur masveidā apmetīsies Krievijas iedzīvotāji un pēc kādiem desmit gadiem abhāzi kā nācija vienkārši izzudīs. Gruzijas sastāvā tai būtu dotas starptautiskas garantijas, ka abhāzu etnoss tiks saglabāts. Nopietnāk ņemot, pastāv tikai šīs divas iespējas.Pavasarī Abhāzijai piedāvāja ļoti labu variantu: viceprezidenta amatu un likumdošanā veto tiesības jautājumos, kas tieši skar abhāzus. Viņi atteicās. Osetīni arī. Atbilde ir pavisam vienkārša. Pirmais nē atskanēja ne jau Suhumi vai Chinvali. Pirmais nē atskanēja Maskavā. Šis nē guva atbalstu Suhumi un Chinvali. Ir skaidrs, ka Krievija sāka gatavoties karam ar Gruziju drīz pēc rožu revolūcijas uzvaras. Taču kāpēc iznāca tā, ka Gruzija nebija gatava karam? Mēs nekad netikām gatavojušies karam, vēl jo vairāk lielam karam ar Krieviju. Ja salīdzinām Krieviju un Gruziju, ir skaidrs, ka nebūtu nopietni uzskatīt, ka Gruzijas armija varēs izrādīt ilgstošu pretestību. Pirmās divas dienas mūsu armija karoja tīri sekmīgi, tad Krievijas 58.armija saņēma papildspēkus, un tas mainīja stāvokli. Izpaudās Krievijas pārsvars gaisā. Bija brīži, kad Gruzijas teritoriju vienlaikus bombardēja pat 50 lidmašīnas. Krievija lika lietā taktiskās raķetes un kasešu bumbas. Augšabhāziju apšaudīja Krievijas karakuģi. Krievija lielā skaitā izmantoja visu veidu kara tehniku. No 9.augusta karadarbībā bija iesaistīti aptuveni 40 tūkstoši Krievijas karavīru. Pretoties tādam spēkam mēs nespējām, it īpaši, ja ņem vērā, ka uzbruka vairākos virzienos. Jums parlamentā ir speciāla komisija, kas izvērtē notikušo. Vai jau ir kādi rezultāti? Jā, mēs izveidojām šādu īpašu komisiju, un tās vadītājs ir opozīcijas deputāts. Atskaites par savu darbību augusta kritiskajās dienās sniedz ministri un citas augstas amatpersonas, militārie vadītāji, aicināts esmu arī es, un kā pēdējo komisija novembra beigās uzklausīs prezidentu Mihailu Saakašvili. Tā nav vienkārša parlamentārā komisija: tās sēdēs klāt ir plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, un visas sēdes tiek translētas tiešraidē valsts sabiedriskajā televīzijā. Neko nenoslēpsi. Tā ir Gruzijas parlamentā nekad agrāk nebijusi prakse — vēlētāju acu priekšā uzdot nereti smagus jautājumus augstām un visaugstākajām valsts amatpersonām. Patiesībā ar šīs īpašās komisijas izveidošanu Gruzija savā parlamentārajā demokrātijā noteikusi jaunus, augstākus standartus, un tas, manuprāt, ir labi. Kad komisija beigs darbu, būs kopsavilkums un secinājumi.