Kuģis nogrima starptautiskajos ūdeņos, tādēļ tas neatrodas nevienas valsts aizsardzībā. Taču, kad kāds nogrimis kuģis jūras dzelmē nogulējis vismaz gadsimtu, tas nonāk ANO Konvencijas par zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību jurisdikcijā.
"Turpmāk konvencijas dalībvalstis var pasludināt par nelikumīgu [Titānika nogrimšanas] vietā atrasto priekšmetu iznīcināšanu, izlaupīšanu, pārdošanu un izplatīšanu," teikts organizācijas izplatītajā paziņojumā. "Tās var izmantot visus to rīcībā esošos pasākumus, lai aizsargātu vraku un gādātu, ka pret tur esošajām cilvēku mirstīgajām atliekām izturas ar cieņu."
"Titānika nogrimšana ir noenkurota cilvēces atmiņā, un esmu gandarīts, ka šo vietu tagad aizsargā UNECO konvencija," norādīja UNESCO ģenerāldirektore Irīna Bokova. "Taču ir vēl tūkstošiem citu vraku, kam arī ir nepieciešama aizsardzība. Tās visas ir arheoloģiskas vietas ar zinātnisku un vēsturisku vērtību. Arī tās ir cilvēku traģēdijas atmiņas, pret kurām būtu jāizturas ar cieņu."
Pasažieru laineris Titāniks devās savā pirmajā braucienā 1912.gada 10.aprīlī, izbraucot no Sauthemptonas ostas Lielbritānijas dienvidos. 14. aprīlī kuģis uzskrēja aisbergam un pēc divām stundām un 45 minūtēm nogrima, aiznesot sev līdzi vairāk nekā 1500 cilvēku dzīvības. Tagad Titānika vraks atrodas 1550 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Ņujorkas un gandrīz četru kilometru dziļumā. Kuģa vraks tika atrasts 1985.gadā.