72 gadus vecais Abdičs tika izlaists no cietuma Adrijas jūras ostas pilsētā Pulā Horvātijas ziemeļos. Viņu pirms termiņa atbrīvoja pēc tam, kad viņš bija izcietis divas trešdaļas soda.
Abdičs tika ievēlēts par Bosnijas kolektīvās prezidentūras locekli 1990.gadā. Kad izcēlās Bosnijas karš, kas ilga no 1992. līdz 1995.gadam, viņš kopā ar saviem piekritējiem 1993.gadā pasludināja Rietumbosnijas autonomo provinci. No 1993. līdz 2995.gadam Abdičs bija faktiski neatkarīgās Rietumbosnijas autonomās provinces prezidents. Rietumbosnijas autonomā province, kuras galvaspilsēta bija Velika Kladuša, bija Bosnijas Serbu republikas sabiedrotā un sadarbojās ar Serbiju un Horvātiju, kas gribēja sadalīt Bosniju un Hercegovinu savā starpā. Abdičs pēc militārā zaudējuma aizbēga uz Horvātiju, kur ieguva dubultpilsonību.
Viņa sagaidītāji, kas bija ieradušies ar 30 autobusiem un simtiem mašīnu, lielākoties bija no Velika Kladušas, kas joprojām ar nostalģiju atceras laikus, kad Abdiča vadībā komunistu laika lauksaimniecības uzņēmums Agrokomerc reģionā deva 13 tūkstošus darbavietu.
Abdiču notiesāja par apmēram 5000 cilvēku ieslodzīšanu aizturēšanas nometnēs, kur trīs cilvēki spīdzināšanas dēļ gāja bojā. 2002.gadā Horvātijas tiesa piesprieda viņam 20 gadu cietumsodu. Apelācijas tiesa piespriesto sodu samazināja līdz 15 gadiem cietumā. 2011.gada oktobrī Horvātijā sākās prāva pret Abdiču un viņa dēlu Ervinu par finanšu krāpšanos.