Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Ukrainai neizdodas pārvarēt šķēršļus valsts ceļā uz NATO

Sabiedrībā un valsts vadībā trūkst vienprātības par tuvošanos NATO. Ukrainas prezidentam Viktoram Juščenko aizvadītajā gadā nav izdevies piepildīt savu ambiciozo, bet pagaidām ne pārāk reālo plānu par ciešāku integrāciju ar NATO. Daudzus ukraiņus pārņēmusi vilšanās par rietumu nevēlēšanos paātrināt Ukrainas ceļu uz NATO, taču vienlaikus virkne politiķu, žurnālistu un ekspertu atzīst, ka galvenais neveiksmju cēlonis jāmeklē valsts iekšējā nestabilitātē.

Ukrainas līderi pārāk maz darījuši, lai izskaidrotu nepieciešamību iestāties aliansē. Tikai aptuveni 30% sabiedrības atbalsta dalību NATO. Pats prezidents bijis viens no galvenajiem integrācijas atbalstītājiem, taču premjerministre Jūlija Timošenko par kontaktiem ar NATO izteikusies ievērojami piesardzīgāk. Iespējams, to noteikusi vēlme iegūt lielāku vēlētāju atbalstu valsts austrumos un dienvidos, kur atbalsts dalībai aliansē ir sevišķi mazs. Tuvojoties 2010.gada prezidenta vēlēšanām, cīņa par balsīm kļūs vēl asāka.Krievijas ietekme Jādomā, ka arī turpmāk iekšpolitiskā nestabilitāte un nespēja vienoties par kopīgiem ārpolitiskajiem orientieriem liks šķēršļus Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai. Sabiedrības un politisko spēku atšķirīgie viedokļi lielā mērā noteikuši tā saucamo Ukrainas daudzvektoru ārpolitisko kursu un nav ļāvuši izvēlēties vienu, valsts interesēm atbilstošāko ceļu. Ukrainas prese raksta, ka ES zaudējusi Krievijai cīņu par Ukrainu. "Ukraiņu nacionālās intereses visspēcīgāk aizstāv prezidents Juščenko. Tā ir nacionāli orientēta politika, bet diemžēl pašlaik nacionālā ideja zaudē tieši rietumu pozīcijas dēļ. Ukraina joprojām atrodas lielā konfliktā ar Maskavu, un Eiropas Savienība ir secinājusi, ka ar savu darbību tā nedrīkst izraisīt Krievijas dusmas," Dienai stāsta Invest gazeta redaktors Dmitrijs Jarošs. Turpretī Ukrainas nacionālās televīzijas 1.kanāla ziņu dienesta vadītājs Igors Fedorivs uzskata, ka ukraiņu diplomātija "rietumu frontē" esot zaudējusi krieviem. "Tas nav nekāds pārsteigums, jo Maskava saņēma no PSRS sagatavotus diplomātu kadrus, mantoja pieredzi, un viņiem nebija grūti mūs apspēlēt," spriež I.Fedorivs. Pēc viņa domām, Eiropas atsalumu pret ukraiņiem spēcīgi ietekmējis arī gāzes jautājums. "Cilvēkiem vajag stāstīt par NATO. Jāparāda, kā ar aliansi sadarbojas Krievija, kam ar Briseli izveidoti pat vēl ciešāki kontakti. Vajag izskaidrot, kas reāli uzlabosies vienkāršo cilvēku dzīvē," domā I.Fedorivs.Abpusējas intereses Kijevas Mogiļanska akadēmijas rektors Sergijs Kvits Dienai stāstīja, ka paši ukraiņi par maz izdarījuši, lai tiktu uzņemti aliansē. "Mums pašiem jāparāda, ka vēlamies tikt uzņemti un esam spējīgi tam sagatavoties. Taču no otras puses, dalību NATO mēs esam pelnījuši vairāk nekā tādas valstis kā Albānija un Rumānija," uzskata S.Kvits. Militārais eksperts Valentīns Badraks spriež, ka no militāri stratēģiskā viedokļa lielā Ukraina būtu milzīgs ieguvums Eiropas drošības sistēmai. Pat par spīti tam, ka šīs valsts bruņotie spēki 17 gados kopš neatkarības iegūšanas nav modernizēti un pamazām pārvēršas par atpalikušas valsts armiju. Tomēr labā līmenī ir militārā transporta aviācija, kas varētu būt interesanta NATO.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits