Tādējādi faktiski ir pagaisušas cerības, ka mēneša beigās gaidāmajā Austrumu partnerības samitā varētu parakstīt ES un Ukrainas asociācijas līgumu.
Jau vēstīts, ka Ukrainas parlaments trešdien pulcējās uz ārkārtas sēdi, lai apspriestu likuma grozījumus, kas ļautu Timošenko doties ārstēties uz ārvalstīm. Tādējādi tiktu izpildīta viena no galvenajām prasībām, ko Brisele Kijevai izvirzījusi pirms sadarbības līguma parakstīšanas.
Otrdien Kijevā ieradās Eiropas Parlamenta (EP) īpašie sūtņi - bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un kādreizējais EP prezidents Pats Kokss -, lai sniegtu Kijevai pēdējo iespēju apliecināt panākto progresu.
Kvasņevskim un Koksam līdz 14.novembrim jāiesniedz EP galīgais ziņojums šajā jautājumā. Šo dokumentu 18.novembrī izskatīs ES ārlietu ministri, kuriem arī būs jāizvērtē, vai Kijevai tiks nodrošināta iespēja novembra nogalē gaidāmajā Viļņas samitā parakstīt vienošanos ar ES.
Tomēr, kā brīdinājis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, ES un Ukrainas asociācijas līguma parakstīšana šogad nebūt nav garantēta. Ja Ukraina nespēs izpildīt Briseles izvirzītās prasības, iespēja parakstīt asociācijas līgumu tai varētu būt tikai nākamgad.
Pēc viņa teiktā, asociācijas līguma parakstīšana būtu atalgojums par veiktajām reformām un pamudinājums "divkāršot pārmaiņu tempu".
Ukrainas valdība 18.septembrī apstiprināja asociācijas līgumu ar ES. Kijeva cer līgumu parakstīt ES-Austrumu partnerības samitā, kas notiks Viļņā 28. un 29.novembrī.
Līdz ar līguma parakstīšanu Ukrainas eksportam tiks pavērti ES tirgi, turklāt tas arī iezīmēs izšķirošu Ukrainas pagriezienu Rietumu virzienā. Šāda notikumu attīstība savukārt raisa nopietnas bažas Maskavā, kas uzskata, ka Kijeva atrodas dziļi tās ietekmes sfērā.