Vašingtona: Pāragri spriest par militāriem pretsoļiem Ziemeļkorejas uzbrukumam

-1953.gada Korejas karš.ASV Ziemeļkorejas sūtnis Stīvens Bosvorts, kurš patlaban atrodas Pekinā, apspriedis incidentu ar ķīniešu amatpersonām un apliecināja - Savienotās Valstis un Ķīna ir vienisprātis, ka jāizrāda savaldība.Pentagons rūpīgi seko jaunākajai izolētās staļinistu valsts izraisītajai krīzei, bet ASV aizsardzības ministram Robertam Geitsam bijusi telefonsaruna ar Dienvidkorejas kolēģi Kimu Tējonu, apliecināja amatpersonas."Patlaban ir pāragri teikt, ka mēs izvērtētu kādus [konkrētus] soļus," sacīja pārstāvis sakariem ar presi pulkvedis Deivs Lapans.Ziemeļkorejas sarīkotās apšaudes dēļ šajā reģionā nekādi ASV papildspēki netiek izvietoti, apliecināja amatpersona."Mēs joprojām vērojam situāciju un runājam ar mūsu sabiedrotajiem," norādīja Lapans, piebilstot, ka Vašingtona piesardzīgi raugās uz to, kādi soļi varētu krīzi saasināt un kādi - mazināt spriedzi.Ziemeļkorejas artilērija otrdien sāka apšaudīt vienu no Dienvidkorejas pierobežas salām, nodarot postījumus desmitiem ēku, nogalinot divus dienvidkorejiešu jūras kājniekus un ievainojot vismaz 18 karavīrus un civilistus."Ziemeļkorejas artilērija plkst.14.34 (plkst.7.34 pēc Latvijas laika) organizēja nelikumīgu apšaudes provokāciju, un dienvidkorejiešu vienības nekavējoties pašaizsardzības nolūkā atklāja pretuguni," aģentūrai AFP pavēstīja Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.Uz Dzeltenajā jūrā esošo Jonpjonas salu, kas atrodas pie apstrīdētās abu Koreju jūras robežas, Ziemeļkoreja izšāvusi vismaz 200 artilērijas šāviņu.Kā informē aizsardzības ministrs Kims Tējons, Dienvidkoreja aizsargājoties raidījusi 80 šāviņus.Pēc incidenta nekavējoties gaisā pacēlušies dienvidkorejiešu iznīcinātāji, vēsta televīzijas kanāls YTN.Pie robežas Dzeltenajā jūrā jau iepriekš notikušas abu valstu jūras spēku sadursmes, kas prasījušas upurus. Tādas bija 1999.gadā un 2002.gadā, kā arī pērn novembrī.Taču spriedze abu Koreju starpā īpaši pieņēmusies spēkā, kopš šī gada martā tika nogremdēts dienvidkorejiešu karakuģis un Seula paziņoja, ka kuģa bojāeju izraisīja ziemeļkorejiešu izšauta torpēda. Phenjana šīs apsūdzības kategoriski noraidījusi.