Gaidāms, ka šovakar Kipras parlaments izskatīs jautājumu par Kipras banku depozītu aplikšanu ar vienreizēju nodokli. Šāds solis nepieciešams, lai saņemtu finanšu palīdzību no ES. Atbilstoši palīdzības programmas nosacījumiem noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk nekā 100 000 eiro (70 000 latu), būs jāmaksā nodoklis 6,75% apjomā, bet pārējiem – 9,9% apmērā. Noguldītāji kā kompensāciju saņems savu banku akcijas. Kiprā gan vēl turpinās debates par nodokļa samazināšanu noguldījumiem līdz 100 tūkstošiem eiro.
„Es ģērbos sērās, sērojot par Kipras Republiku, par eirozonu, par privātīpašumu, par Šengenas zonu, par Eiropas Savienību. Mēs par to brīdinājām daudzreiz. Nekādu ļaunu prieku neizjūtam, tāpēc ka tur galvenokārt ir mūsu noguldītāji un tā ir mūsu valsts nauda, kas nopelnīta mūsu valstī,” V. Žirinovskis sacīja žurnālistiem. Kā vēsta aģentūra RIA Novosti, viņš piebilda, ka valstij jārīkojas, lai aizstāvētu visu Krievijas noguldītāju intereses Kiprā, jo tā pati ir vainīga, ka pilsoņi baidās no personīgās valsts. Pēc V. Žirinovska domām, Krievijā arī ir jāveic pilnīga finanšu amnestija un jāgarantē simtprocentīga banku noguldījuma noslēpuma drošība, iespējams, pat veicot atbilstošus labojumus Konstitūcijā.
Jāpiebilst, ka neapmierinātību ar aizdevēju prasību Kiprai paudušas arī Krievijas augstākās amatpersonas. Kā ar sava preses sekretāra Dmitrija Peskova starpniecību paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, šāds lēmums ir bīstams un netaisnīgs. „Izvērtējot iespējamo lēmumu par papildus nodokļa banku noguldījumiem ieviešanu Kiprā, Putins teica, ka šāds lēmums tā pieņemšanas gadījumā būs netaisnīgs, neprofesionāls un bīstams,” paziņoja D. Peskovs.
Nedaudz vēlāk savu viedokli pauda arī Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, pēc kura domām iespējamā depozītu aplikšana ir nodokli dēvējama par svešas naudas konfiskāciju. „Runāsim tieši, tas izskatās vienkārši kā svešas naudas konfiskācija. Nezinu, kas ir šīs idejas autors, taču tas izskatās tieši tā,” pavēstīja Krievijas premjers.