Aģentūras Bloomberg organizētā pasākumā Ņujorkā viņš sacīja, ka Eiropas Savienības (ES) līderu samitā panāktā vienošanās par tā dēvētā eiro zonas glābšanas fonda jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) palielināšanu nolūkā iegrožot parādu krīzi tikai novilcina laiku, jo Grieķija, domājams, aizies no Eiropas Monetārās savienības nākamo desmit gadu laikā.
"Ir diezgan skaidrs, ka eiro [projekts] nedarbojas, ka tam nav stabila līdzsvara," apgalvoja ekonomists.
Komentējot straujo kāpumu akciju tirgos, kāds sekoja pēc ES samitā pieņemtās vienošanās, Rogofs sacīja: "Es to skaidrotu tā, ka tirgi vienkārši priecājas, ka vēl ir dzīvi. Jau pēc diezgan īsa laika perioda tajā atjaunosies šaubas."
Pēc ekonomista teiktā, valstis vēsturiski nonāk grūtībās, kad to parādu līmeņi pārsniedz 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču Grieķijas parāds pat pēc lēmuma par daļēju tā norakstīšanu veido 120% no IKP.
"Es nedomāju, ka vajadzētu šaubīties, ka līdzās Grieķijai mēs pieredzēsim vēl citus defoltus. Interesants jautājums ir, vai visas valstis, kas ir eiro zonā, tajā paliks? Mana atbilde uz to ir - nē," rezumēja Rogofs, piemetinot, ka pastāv 80% varbūtība, ka Grieķija eiro zonu atstās nākamo desmit gadu laikā.