Vienlaikus gan ministrs uzsvēra, ka Austrālija nevar iejaukties lietās, kas atrodas ārpus tās jurisdikcijas, un atklāja - Stokholma likusi noprast, ka Asanžs, visticamāk, netiks izdots Savienotajām Valstīm. "Mēs esam centušies iegūt Zviedrijas apliecinājumus, ka tiks ievērota atbilstošā procedūra," skaidroja Karrs. "Un zviedri ir pateikuši, ka viņi nevienu neizdod, ja draud nāvessods vai lieta ir saistīta ar armiju vai izlūkdienestiem."
Jāatgādina, ka Austrālijas pilsonis Asanžs jau vairāk nekā divus mēnešus ir patvēries Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai pretotos tiesas lēmumam izdot viņu nopratināšanai Zviedrijā saistībā ar apsūdzībām par seksuālu uzmākšanos divām zviedrietēm.
Asanžs noliedz apsūdzības izvarošanā, apgalvojot, ka seksuālās attiecības ar abām sievietēm notikušas pēc abpusējas piekrišanas. Asanžs uzstāj, ka apsūdzības pret viņu ir politiski motivētas un ka ASV vēlas panākt viņa tiesāšanu par valsts noslēpumu izpaušanu.
Ekvadora 16. augustā piešķīra Asanžam diplomātisko patvērumu. WikiLeaks mudinājis Zviedriju garantēt, ka Asanžs netiks izdots ASV.
Stokholma no Vašingtonas nav saņēmusi lūgumu izdot Asanžu, un Zviedrijas Tieslietu ministrijas padomnieks Pērs Hedvals licis noprast, ka Asanžam garantijas būtu jāpieprasa no Vašingtonas. Hedvals atteicies runāt konkrēti par Asanža lietu, uzsverot, ka viņš izteicies par Zviedrijas tiesību aktiem kopumā.
Zviedrijas likumi un Zviedrijas ratificētā Eiropas Cilvēktiesību konvencija aizliedz izdot aizdomās turamo kādai valstij, kur šai personai varētu draudēt nāvessods. Tikmēr Vašingtona uzsver, ka tai nav nekādas saistības ar Lielbritānijas centieniem izdot Asanžu Zviedrijai.