Jaunais likums, kas attiecas arī uz ūdenspīpēm un elektroniskajām cigaretēm, paredz naudassodus smēķētājiem līdz 1000 eiro un iestāžu operatoriem līdz 10 000 eiro apmērā.
Līdz iepriekšējās labējās valdības izjukšanai maijā tā bija ievērojusi smēķēšanas aizlieguma izņēmumus nelieliem bāriem un smēķētavām lielākos restorānos un bāros, neraugoties uz 880 000 cilvēku parakstītu petīciju noteikt aizliegumu visos restorānos un bāros.
Šādu izņēmuma politiku pieprasīja galēji labējā Brīvības partija (FPOe) un tās līderis - Štrahe, kad tā 2017.gadā piedalījās sarunās par koalīciju ar konservatīvo Tautas partiju (OeVP).
Koalīcija izjuka pēc divu Vācijas laikrakstu publiskota slepus izdarīta videoieraksta, kurā redzams, kā Štrahe sarunā, kas notika Spānijas salā Ivisā, sievietei, kas uzdodas par kāda Krievijas oligarha radinieci, šķietami piedāvā publisko iepirku līgumus apmaiņā pret atbalstu viņa kampaņai.
Videoierakstā fiksētajās sarunās arī tika daudz smēķēts un dzerts.
Kad Štrahe šī skandāla dēļ atkāpās no vicekanclera amata un tika izsludinātas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, konservatīvie pievienojās citām partijām parlamenta balsojumā par stingrāku smēķēšanas aizlieguma likumu.
Austrijas ārstu un vēža slimnieku grupas šonedēļ nosauca pastiprināto aizliegumu par "jaunu laikmetu veselībai Austrijā", kas samazinās smēķētāju īpatsvaru.
Austrijā smēķē apmēram ceturtdaļa jauniešu un pieaugušo, bet Eiropas Savienībā - vidēji 18%.
Austrijas ūdenspīpju bāru lobijs ir vērsies Konstitucionālajā tiesā, pieprasot izņēmumu.