Avoti atklājuši, ka vairākas valstis piedāvājušas sankcijas vērst gan pret atsevišķām personām, gan arī noteikt Krievijas preču eksporta embargo.
Tiek piedāvāti papildu ierobežojumi un embargo Krievijas energoresursu, piemēram, ogļu, naftas un gāzes ievešanai ES, kā arī aizliegums Krievijas izmantotiem kuģiem ienākt ES ostās.
Financial Times atgādina, ka iepriekš pret embargo Krievijas energoresursiem iebilda "dažas lielas Eiropas ekonomikas", tomēr tagad "arvien skaļāki kļūst aicinājumi noteikt sankcijas pret Krievijas energoresursu eksportu, no kuriem zināmā mērā ES ir atkarīga".
Publiski "sankciju pret Krieviju pastiprināšanu un vēl lielāka atbalsta sniegšanu Ukrainas aizsardzībai" solījusi Vācijas ārlietu ministrs Annalēna Bērboka, un viņas Francijas kolēģis Žans Īvs Ledriāns aicināja pret Maskavu izdarīt "visspēcīgāko iespējamo starptautisko ekonomisko spiedienu".
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa mudināja "pēc iespējas ātrāk noteikt spēcīgu ES sankciju piekto kārtu".
Līdz šim ES, reaģējot uz Krievijas 24.februārī sākto karu Ukrainā, ir atslēgusi septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, bloķējusi nozīmīgu aizsardzības, enerģētikas, telekomunikāciju un aviācijas sektora tehnoloģiju eksportu uz Krieviju, aizliegusi Krievijā reģistrētu lidmašīnu atrašanos ES gaisa telpā, kā arī iesaldējusi simtiem Krievijas oligarhu un amatpersonu, arī prezidenta Vladimira Putina, aktīvus.
Jau vēstīts, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, svētdien solīja vērst jaunas sankcijas pret Maskavu.
Mišels tviterī atzinis, ka viņu satriecis Krievijas karaspēka sarīkotais slaktiņš Bučā, kas atklājies pēc krievu patriekšanas.
Viņš norādījis, ka ES, kā arī nevalstiskās organizācijas palīdz Ukrainai vākt nepieciešamos pierādījumus, lai vērstos pret Krieviju starptautiskajās tiesās.
Nosodījumu par Bučā un citās no Krievijas karaspēka atbrīvotajās Kijivas piepilsētās paudis arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kā arī citu valstu augstākās amatpersonas.
Lai gan Krievija ir noliegusi tās karavīru pastrādātās zvērības, nodēvējot tās par provokācijām, starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija Human Rights Watch ir paziņojusi, ka ir dokumentēti "acīmredzami kara noziegumi" Černihivas, Harkivas un Kijivas apgabalos.
Pirmdien gaidāmas jaunas sarunas Ukrainas un Krievijas delegāciju starpā. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis ir teicis, ka Krievija pieņem Ukrainas pozīciju miera plāna jautājumos, izņemot jautājumā par Krimu.