Spānijas valdība acīmredzami neiebildīs pret Pudždemona sabiedrotās Elsas Artadi kandidatūru uz Katalonijas premjerministra amatu.
Artadi drīzumā varētu dot zvērestu Katalonijas parlamentā, ja trīs separātistu partijām izdosies pārvarēt radušās domstarpības.
Tomēr Rahoja valdība acīmredzami izlems "ignorēt" jebkādus goda nosaukumus vai atzīšanu, kas tiks piešķirta Pudždemonam, "ja tā netiks pārveidota administratīvās vai ekonomiskās funkcijās", vēsta laikraksts "El Pais", atsaucoties uz avotiem Spānijas valdībā.
"Ja nebūs nekādas administratīvas vai ekonomiskas atzīšanas, kas ietver sabiedrisko finansējumu, viņi var tam piešķirt tik daudz titulu un pagodinājumu, cik vien vēlas," norādīja avots centrālajā valdībā.
Pudždemona valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Urials Džunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Spānija izdeva Eiropas orderi Pudždemona aizturēšanai, bet vēlāk to atcēla, paskaidrojot, ka tas tikai sarežģīs izmeklēšanu pret Katalonijas separātistu līderiem, kuri apsūdzēti par dumpi, kūdīšanu un līdzekļu izšķērdēšanu.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21.decembrī katalāņu separātisti tomēr saglabāja absolūto vairākumu, un Katalonijas parlamenta spīkers Ružē Turrēns reģiona premjerministra amatam atkārtoti izvirzīja Pudždemonu.
Taču Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka Pudždemonam jābūt klāt Katalonijas parlamenta sēdē, lai viņš varētu tikt no jauna iecelts reģiona premjera amatā.