Tramps savas pusotru gadu ilgās prezidentūras laikā regulāri ir kritizējis sabiedrotos par nepietiekamiem tēriņiem aizsardzībai, un domājams, ka to viņš darīs arī šonedēļ. Tas rada bažas, ka varētu atkārtoties jūnijā notikušās septiņu ekonomiski attīstītāko demokrātiju jeb G7 līderu sanāksmes scenārijs, kad Tramps apsūdzēja Kanādu un Eiropu negodīgā tirdzniecības praksē un atsauca ASV atbalstu samita gala paziņojumam.
Trampa un Rietumu sabiedroto domstarpības ir izdevīgas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš ar ASV kolēģi tiksies 16. jūlijā Helsinkos.
Jāmaksā savi rēķini
Kopš G7 sanāksmes ASV ir ierautas tirdzniecības karā ar Kanādu un Eiropas Savienību. Kanādieši un eiropieši atbildēja uz Baltā nama lēmumu ieviest paaugstinātu ievedmuitu tēraudam un alumīnijam no Eiropas un Kanādas. Sabiedrotos īpaši aizvainoja Trampa administrācijas pamatojums tarifu ieviešanai – apdraudējums ASV nacionālajai drošībai.
NATO samita dienas kārtībā nebūs ar tirdzniecību saistītu jautājumu, taču G7 sanāksmē notikušais pavisam noteikti neradīs labvēlīgu fonu. Eksperti brīdina, ka pārējās rietumvalstis bez ASV līdzdalības var spriest par tādiem jautājumiem kā tirdzniecība, klimata pārmaiņas un Irānas kodolvienošanās, bet nespēj būt militāri neatkarīgas no Vašingtonas.
2014. gada NATO samitā Velsā, kas notika neilgi pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā, dalībvalstu līderi apņēmās sekot alianses vadlīnijām un atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašlaik to dara tikai astoņas no 29 NATO loceklēm, arī Latvija. No 945,6 miljardiem dolāru (808,4 miljardi eiro), ko pērn militārajiem tēriņiem kopā bija atvēlējušas alianses dalībvalstis, ASV tērēja 703,7 miljardus dolāru (601,6 miljardi eiro).
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 11. jūlija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa
TrollisJT