Grieķijas valdība un aizdevēji Eiropas Savienība (ES), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ceturtdien atzina, ka Atēnas neizpildīs šim gadam plānoto budžeta deficīta mērķi, tomēr pusēm nebija vienprātības jautājumā, cik lielā mērā mērķis netiks izpildīts un kas pie tā būtu vainojams.
Aizdevēji pašlaik veic kārtējo Grieķijas finanšu auditu, lai noteiktu, vai tā varēs saņemt sesto maksājumu no 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) vērtās glābšanas paketes, kas tika apstiprināta pērnā gada maijā.
Aizdevēji pauž viedokli, ka grieķi pietiekami apņēmīgi neīsteno reformas. Sevišķi asu kritiku viņi veltījuši progresa trūkumam privatizācijā, kā arī darba tirgus un pensiju reformu jomā, savukārt Grieķijas amatpersonas apgalvo, ka reformas buksējot, jo recesija valsts ekonomikā esot smagāka nekā gaidīts.
Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels piektdien preses konferencē paziņoja, ka sarunas atsākšoties 14.septembrī, kad tehniskie eksperti būs iepazinušies ar nepieciešamajiem datiem. SVF iepriekš bija plānojis sarunas noslēgt līdz 5.septembrim.
Ministrs arī informēja, ka valsts budžeta deficīta mērķis tikšot automātiski paaugstināts dziļākas nekā gaidīts recesijas dēļ.
Grieķijas plašsaziņas līdzekļi vēstī, ka deficīts tikšot paaugstināts no pašreiz plānotajiem 7,4% līdz 8,8%.
Reaģējot uz ziņām par pauzi sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem un nespēju izpildīt budžeta deficīta mērķi Grieķijas banku akcijas Atēnu biržā piektdien zaudēja vairāk nekā 7% vērtības.
Jūnijā Grieķijas valdība prognozēja, ka valsts budžeta deficīts šogad sasniegs 16,68 miljardus eiro (11,7 miljardus latu) jeb 7,4% no IKP, taču jaunākie dati rāda, ka pirmajā pusgadā deficīta apmērs jau bija sasniedzis 14,69 miljardus eiro (10,3 miljardus latu).
Grieķijas valsts parāds ir sasniedzis aptuveni 350 miljardus eiro (246 miljardus latu) jeb 155% no IKP, un daudzi analītiķi uzskata, ka tik milzīgu parādu atmaksāt pilnībā nebūs iespējams nekad.