"Jābūt noteiktai, vienotai atbildei," nedēļas nogalē sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs. Uz to norādījuši arī citi ES līderi. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers laikrakstam Welt am Sonntaguzsvēra: "Ja Krievija pēdējā mirklī nemainīs savu nostāju Ukrainas jautājumā, 17. martā sekos atbilstoša ES reakcija."
ES sastādījusi sarakstu, kurā iekļautas vairāk nekā 100 Krievijas valsts amatpersonu un uzņēmēju, taču, visticamāk, sākotnēji sankcijas tiks noteiktas tikai nelielai daļai sarakstā minēto. ES diplomāti apsver iespēju vērsties arī pret atsevišķām Ukrainas amatpersonām, kas atbalsta Krimas Autonomās Republikas atdalīšanos un pievienošanos Krievijai.
Kāds diplomāts laikrakstam The Wall Street Journal atklāja, ka sankcijas tiks piemērotas "nelielam skaitam politiski svarīgu" Krievijas amatpersonu. Cits diplomāts papildināja, ka sankcijām jābūt "ļoti uzmanīgi izkalkulētām, lai neizslēgtu iespēju uz politisku risinājumu".
Izskanējušas ziņas, ka sarakstā iekļautas tādas augsta līmeņa amatpersonas kā Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, vicepremjers Dmitrijs Rogozins, Federālā drošības dienesta priekšnieks Aleksandrs Bortņikovs, parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko, kā arī vairāki citi parlamenta pārstāvji un prezidenta Vladimira Putina padomnieki.
Sarakstā esot arī Krievijas lielāko enerģētikas kompāniju izpilddirektori, tomēr pirms pirmdienas sanāksmes izskanējušas runas, ka sankcijas tiks vērstas pret personām, ko politiski saista ar Ukrainas teritoriālās vienotības apdraudējumu, nevis biznesa pārstāvjiem.
Visu Signes Apsītes rakstu lasiet pirmdienas, 17.marta, laikrakstā Diena!